Bukmeikeri Nobela miera prēmiju "piešķir" Grētai Tūnbergai; eksperti ir skeptiskāki (11)

Pasaules uzmanības centrā Grēta nonāca 2018.gada augustā, atsakoties piektdienās apmeklēt skolu, lai tādējādi protestētu pret klimata krīzes ignorēšanu pasaulē.

Iedvesmojoties no Grētas piemēra, miljoni visā pasaulē sāka rīkot piektdienās protesta akcijas, vēloties piespiest pasaules valstu valdības uz apņēmīgāku rīcību klimata pārmaiņu novēršanā.

Šā gada augustā intervijā Šveices raidsabiedrībai RTS Tūnberga uzsvēra, ka Nobela miera prēmija būtu atzinība klimata aktīvistu kustībai, tomēr viņa un viņas atbalstītāji ar aktīvismu nenodarbojas, lai saņemtu balvas.

Septembrī Grēta teica runu ANO klimta samitā Ņujorkā.

Jauniete kritizēja pasaules līderus, ka tie ir nodevuši viņas paaudzi, runas laikā četras reizes jautājot: "Kā jūs uzdrīkstaties?" "Jūs esat nozaguši manus sapņus un manu bērnību ar tukšiem vārdiem, un es turklāt esmu viena no veiksmīgajām," sacīja Tūnberga. "Cilvēki cieš. Cilvēki mirst."

Vai ar Grētas kaismīgajām runāt būs pietiekami, lai saņemtu Nobela miera prēmiju?

“Ļoti maz ticams,” uzskata Oslo Miera izpētes institūta (PRIO) vadītājs Henriks Urdāls.

Savu prognozi eksperts pamato ar to, ka pasaulē pagaidām nav plašas vienprātības par to, ka klimata pārmaiņas tik tiešām izraisa bruņotus konfliktus, kas nozīmētu, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir arī cīņa par mieru. Tajā pašā laikā viņš arī uzskata, ka miera prēmijas piešķiršana pusaudzei būtu vairāk nevis atzinība, bet slogs.

“Vienīgas veids, kādā es redzu to notiekam, ir ja viņa [Tūnberga] balvu dalītu ar kādu, līdzīgi kā tas bija ar Malalu. [Pakistānas izglītības tiesību aktīvisti Malalu Jusafzu, kura 17 gadu vecumā 2014.gadā bija viena no Nobela miera prēmijas saņēmējām],” norāda Urdāls.

Norvēģu vēsturnieks Asle Svēns, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par Nobela prēmiju, ir līdzīgās domās.

“Protams, viņa tagad ir starptautiska zvaigzne, kurai ir konflikts ar Donaldu Trampu un kura pasaules uzmanību klimata problēmām ir pievērusi labāk par ikvienu citu. Tomēr pret viņas kandidatūru runā tas, ka viņai ir tikai 16 gadi,” norāda Svēns. Viņš uzsver, ka būs ļoti pārsteigts, ja Grēta Nobela prēmiju tomēr iegūs.

Savukārt Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) direktors Dans Smits pauž viedokli, ka Tūnberga ir jāuzskata par reālu un nopietnu pretendentu uz prestižās balvas saņemšanu.

“Es uzskatu, ka tas, ko viņa ir paveikusi pēdējā gada laikā, ir kas ārkārtējs,” norāda eksperts. Es uzskatu, ka klimata pārmaiņas ir jautājums, kas ir cieši saistīts ar drošību un mieru.”

Eksperti par reālu Nobela miera prēmijas laureātu uzskata Etiopijas premjerministru Abī Ahmedu par viņa lomu Etiopijas un Eritrejas konflikta noregulēšanā. Tāpat kā reāli pretendenti uz balvas saņemšanu ir arī preses organizācijas “Reportieri bez robežām” (RSF) un Žurnālistu aizsardzības komiteja (CPJ) , kā arī ANO bēgļu aģentūra (UNHCR).

Nobela miera prēmijas saņemšanai šogad tika izvirzīta 301 persona un organizācija.

Pagājušajā gadā Nobela miera prēmija tika piešķirta Denisam Mukvegem un Nadijai Muradai par viņu centieniem panākt, lai seksuāla vardarbība netiek izmantota kā ierocis bruņotos konfliktos. Mukvege ir ārsts no Kongo Demokrātiskās Republikas, savukārt Murada ir cilvēktiesību aktīviste no Irākas.