Par pieciem miljoniem eiro stiprinās Lielupes krastu Jūrmalā (1)

Projektu īsteno Jūrmalas pašvaldība ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Projekts apstiprināts 2018. gadā un tā kopējās izmaksas plānotas 4,83 miljonu eiro apmērā, no kuriem ERAF finansējums plānots 3,23 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta dotācija - 211 687 eiro apmērā, bet Jūrmalas domes finansējums - 1,39 miljonu eiro apmērā. 

Sākotnējie darbi upes gultnes un zemūdens nogāzes nostiprināšanai tika veikti zem ūdens, kas posmā starp Majoriem un Dubultiem aptuveni 800 kvadrātmetru platībā ar peldošo ekskavatoru tika attīrīta akvatorija, izceļot nogrimušos priekšmetus, izlīdzināta gultne un izveidota nogāze.

Patlaban turpinās gultnes nostiprināšanas un zemūdens betonēšanas darbi, ko plānots pabeigt līdz decembra beigām.

Kopumā plānots veikt ne tikai aizsargbūvju atjaunošanu un nostiprināšanu divās kritiskākajās vietās, kas visvairāk pakļautas plūdu un krasta noskalošanās riskam, bet arī izveidot jaunas nostiprinājuma būves posmā no Majoriem līdz Dzintariem, kopumā aptuveni 1,3 kilometru garumā. Šajā Lielupes krasta posmā darbus plānots sākt 2020. gadā un pabeigt līdz 2021. gada ziemai.

Plānots, ka krasta stiprinājumu veidos stiklšķiedras rievsiena un uz krasta pusi būs grunts piebērums. Divās vietās tiks izbūvētas vietas kuģošanas līdzekļu ielaišanai ūdenī, bet piekļuvi pie upes 13 vietās nodrošinās kāpnes. Savukārt Lejas ielā plānots izbūvēt jaunu apgaismojuma līniju. Paredzēts arī risinājums, lai tuvējo māju iedzīvotāji pie jaunā krasta stiprinājuma varētu pieslēgt to lietošanā esošos peldošos pontonus laivu piestātnēm.

"Izbūvējot vienotu mūsdienīgu būvi upes krasta daļas aizsardzībai, tiks pasargātas upmalā esošās ēkas un infrastruktūra, sakārtots Lielupes krasts un izveidota atpūtai piemērota vieta Jūrmalas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem," norāda Cepurīte.

Kā skaidro pašvaldībā, Lielupes kreisais krasts lejpus Majoru stacijai ir pakļauts dabiskai erozijai. To nosakot straumes virzība pa pamatgultni, kas šajā upes posmā ir tuvāk kreisajam krastam. Eroziju pastiprinot arī ledus iedarbība ledus iešanas laikā. Posmā no Majoru stacijas līdz Plūdu ielai nav palienes un krasta erozijai un applūšanas riskam ir tieši pakļautas apbūvētās teritorijas.

"Šajā posmā šobrīd nav vienotas krasta nostiprinājuma būves, atsevišķos posmos ir pagājušā gadsimta vidū būvēta krasta atbalstsiena un dzelzsbetona plātņu nogāžu nostiprinājumi. Šo būvju atlikušie fragmenti ir nolietojušies un vairs nepilda savas funkcijas. Vietām ir arī iedzīvotāju individuāli veidotas dažādu krasta stiprinājumu būvju paliekas, kuras ir jādemontē," norāda domē.

Darbus veic SIA "Baltijas jūras ģeoloģijas centrs", ievērojot vides aizsardzības prasības, neradot pastiprinātu saduļķojumu un neietekmējot zivju resursus. Pirms krasta aizsargbūvju projektēšanas tika veikta hidroloģiskā un hidrauliskā modelēšana plānotajiem darbiem un ietekmes uz vidi novērtējums.