Ar kādām garīgajām veselības problēmām sirgst visbiežāk latvieši? (6)

Vārdu salikums “garīgā veselība” daudziem joprojām ir ļoti biedējošs, atzīst A.Veselovskis. Tas ir tādēļ, ka cilvēkam ir vieglāk pieņemt fiziskas slimības vai problēmas, bet daudz grūtāk akceptēt garīgās. Mūs visvairāk biedē nezināmais un neizskaidrojamais. Ja par fiziskām slimībām cilvēki mūsdienās zina diezgan daudz, tad iekšējā prāta pasaulē joprojām ir daudz nezināmā. Rezultātā cilvēki baidās paši no sevis, tādējādi “ods pārvēršas par ziloni”.

Piemēram, cilvēks sajūt bailes un sāk domāt, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Viņš sāk baidīties, pieaug spriedze, kļūst aizvien trauksmaināks un nervozāks. Tā var attīstīties neiroze vai depresija, kas arī ir visbiežāk izplatītie psihiskie traucējumi.

Izplatītākās garīgās veselības problēmas

Biežāk izplatītie garīgās veselības traucējumi ir depresija, trauksmes neirozes un atkarības. No depresijas visā pasaulē cieš 5-10% iedzīvotāju, savukārt ap 30% iedzīvotāju dzīves laikā ir piedzīvojuši vismaz vienu depresijas epizodi. Arī Latvijas dati ir līdzīgi.

Savukārt no veģetatīvās distonijas, kas pieder neirožu slimību grupai, cieš katrs ceturtais pacients, kas vēršas pie ģimenes ārstiem. 10-20% iedzīvotāju dzīves laikā ir pārcietuši vismaz vienu panikas epizodi. Turklāt satraucošs ir tas, ka vairumā gadījumu šie traucējumi netiek atbilstoši ārstēti.

Problēmas jārisina!

Normāli cilvēkam būtu jājūtas pietiekami labi gan fiziski, gan emocionāli, gan sociāli. Ja cilvēks nejūtas sociāli pieņemts, šī problēma jārisina. Ja kāds cieš no pazemošanas darbavietā vai skolā – to nedrīkstētu atstāt bez risinājuma. Piemēram, ja cilvēks cieš no emocionālās vardarbības ģimenē, tā ir jāpārtrauc. Jo, ja partnera “zāģēšana” turpinās gadiem ilgi, tā sabojā ne vien abu partneru labsajūtu un attiecības, bet arī veselību. Tā attīstās depresija, trauksme, atkarības, somatiskās slimības.

Ja nomoka trauksme, bailes vai veģetatīvie simptomi, šī problēma ir jārisina tik ilgi, kamēr cilvēks jūtas pietiekami labi un apmierināts ar pašsajūtu. Trauksme, bailes, veģetatīvie simptomi ir normāla organisma reakcija stresa situācijās, taču, ja traumējošā situācija ieilgst, simptomi nostiprinās un pārņem cilvēku.

Cilvēks pats sev var pajautāt – vai bailes traucē viņa dzīvi vai nē? Ja traucē, būtu jāstrādā, lai ar tām tiktu galā. Ja bailes netiks ārstētas gadiem ilgi, tās nostiprināsies un būs ļoti grūti novēršamas. Ja depresija, pazemināts garastāvoklis, nevēlēšanās darīt lietas, kas agrāk iepriecināja, un slikta pašsajūta ilgst vairāk nekā divas nedēļas, būtu jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista.

Jāņem vērā, ka arī pārmērīgs stress un izdegšana ir garīgās veselības problēmas, atgādina ārsts. Ja šie traucējumi turpinās ilgstoši, tad attīstās depresija, neirozes, atkarības, cilvēks var saslimt ar somatisku slimību, piemēram, ar arteriālu hipertensiju. Tādēļ arī šīs garīgās veselības problēmas nedrīkst atstāt bez ievērības.

Par garīgo veselību ir jārunā!

Sabiedrībā vajadzētu runāt par garīgo veselību un atpazīt tās problēmas, jo psihiskie traucējumi vairumā gadījumu agrīnā stadijā ir viegli ārstējami, uzsver psihoterapeits. Ja depresija vai veģetatīvā distonija tiek ārstēta uzreiz, tā var tikt novērsta dažu mēnešu laikā un vairs neatkārtoties. Ja šie traucējumi netiek atpazīti un ārstēti, tie var kļūt aizvien smagāki un novest līdz pat invaliditātei. Cilvēks, kura gars ir slims, biežāk slimo ar somatiskām slimībām. Tādēļ, jo vairāk cilvēki sapratīs, kā darbojas viņu prāts, jo veselāka būs sabiedrība kopumā. Aizspriedumu par šo tēmu joprojām ir ļoti daudz, taču laika gaitā tie mazinās.

Ko darīt, lai pasargātu sevi no rudens depresijas?

Rudens un pavasaris tradicionāli tiek uzskatīti par depresijas saasināšanās laiku, un daļai cilvēku šāda saasināšanās tiešām ir raksturīga, atzīst A.Veselovskis, tomēr tas var būt ļoti individuāli. Tādēļ katram cilvēkam būtu jāmeklē individuāls risinājums, lai depresija šajā laikā nesaasinātos vai noritētu ne tik smagi.

Cilvēkiem ar tendenci saslimt ar depresiju būtu jāmeklē metodes, kas padara viņus stiprākus. Līdzīgi kā muguras muskuļi jātrenē visu gadu, lai tie izturētu palielinātu slodzi stresa brīdī.

Universālie līdzekļi depresijas profilaksei

· Mācies justies pietiekami labi pēc iespējas visās dzīves situācijās! Attīsti spēju būt laimīgam!

· Stiprini attiecības! Jo vairāk cilvēkam ir labu attiecību ar tuvākajiem, jo cilvēks ir stiprāks.

· Regulāri veic fiziskās aktivitātes.

· Ievēro mērenību visās jomās, nepārstrādājies.

· Plāno savu laiku pārdomāti – laiks darbam, laiks atpūtai, laiks draugiem, laiks hobijiem, laiks sev.

· Nevaino sevi.

· Neesi perfekcionists/-e!

· Ja jau saskaries ar depresiju, palīdzēs tie cilvēki, kas paši ir spējuši tikt galā ar to.

· Palīdzēs arī psihoterapija, medikamenti, aktīva problēmas risināšana.

Rīcības plāns, ja sajūti pirmās pazīmes

Ko darīt, ja sajūti sevī pirmās garīgās veselības traucējumu pazīmes? Vispirms vajadzētu apstāties un padomāt – kas šos traucējumus ir izraisījis? Varbūt var novērst šo problēmu cēloni? Piemēram, likvidēt stresogēno situāciju darbā. Parunāties ar draugiem, kolēģiem, kā viņi risinātu radušos problēmu.

Ja saproti, ka saviem spēkiem ar problēmu nevari tikt galā un situācija neuzlabojas, ir jādodas konsultēties ar speciālista – psihoterapeita vai psihiatra un uzsākt atbilstošu ārstēšanos.

Kas ietekmē mūsu garīgo veselību?

Mūsu garīgā veselība tiek būvēta no agras bērnības katru dienu. Tieši tāpat tā var tikt sagrauta jau no agras bērnības. Viens aug drošā vidē, un vecāki viņam palīdz kļūt stiprākam, kamēr cits bērns aug bailīgs un vecāki nezina, kā viņu iedrošināt vai pat paši šis bailes izraisa. Līdzīgi kā fiziskais ķermenis veidojas no mazotnes – kāds no bērnības iet izslējies, taisnu muguru, bet cits aug sakumpis.

Tas, ko varam darīt paši, ir būvēt savu garīgo veselību katru dienu visas dzīves garumā – jāattīsta spēja tikt galā ar grūtībām, jāmācās komunicēt, jāmeklē labvēlīga sociāla vide, jāattīsta kreativitāte, jāpaaugstina vitalitāte un izdzīvošanas spējas. Ir jāmācās saprast un pārvaldīt savas emocijas. To sasniegt palīdzēs cilvēki, kas paši spēj justies laimīgi un tikt galā ar savām problēmām, kas arī apkārtējiem ļauj justies stabilākiem savā dzīvē.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka katram pēc iespējas sakārtot savu ikdienas dzīves ritmu, sabalansējot fiziskās un garīgās aktivitātes. Arī veselīgs miegs ir ļoti svarīgs, jo tas ir laiks, kad organismam ir iespēja atjaunoties. Stresa mazināšanai var īslaicīgi lietot ārstniecisko augu saturošas uztura bagātinātājus. Ļoti daudziem augiem piemīt relaksējošas īpašības, piemēram, baldriāniem, melisai un piparmētrai. Savukārt garastāvokļa uzlabošanai ieteicams lietot asinszāles tēju. Arī magnija un B grupas vitamīnu papildu lietošana noteiktajās dzīves situācijās palīdz koncentrēties un mazināt nogurumu. Ja tomēr, lietojot uztura bagātinātājus ar dabīgām aktīvām vielām, nejūtat uzlabojumus, ieteicams šo problēmu neignorēt un vērsties pie speciālista.