Melbārde: Cīņai pret dezinformāciju ir jābūt Eiropas ārpolitikas prioritāram mērķim (1)

Viņš stāstīja, ka ceturtdien Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos dalībvalstu un Eiropas demokrātiskajos procesos. EP deputāte Melbārde ir gandarīta par apstiprināto redakciju, kas cita starpā vērš uzmanību uz nepieciešamību palielināt informētību par Krievijas dezinformācijas kampaņām, "jo tas ir galvenais avots, no kā izplatās dezinformācija Eiropā".

"Dezinformācijas ietekmes mazināšanai jāpiemēro kompleksa pieeja, kas ietver apkarošanu un preventīvo darbu, stiprinot demokrātijai nozīmīgās jomas pastāvīgi, ne tikai vēlēšanu gados," norādīja Melbārde.

Viņasprāt, apsveicams ir EP rezolūcijā ietvertais aicinājums ar valsts un Eiropas finansējumu stiprināt spējas vērsties pret naidīgu trešo pušu stratēģisko komunikāciju un apmainīties ar informāciju un paraugpraksi šajā jomā, tostarp pašreizējās un laikam pēc 2020.gadam paredzētās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, izmantojot arī programmas "Apvārsnis Eiropa" un "Digitālā Eiropa".

Eiroparlamentāriete akcentēja, ka kompleksās pieejas būtisks aspekts ir spēcīga un uzticama nacionālo mediju vide. "Ļoti nozīmīgi ir redakcionāli neatkarīgi un atbilstoši finansēti sabiedriskie mediji. Ir zīmīgi, ka EP izceļ sabiedrisko mediju nozīmi kvalitatīvas un objektīvas informācijas sniegšanai sabiedrībai un norāda uz nepieciešamību tos attiecīgi atbalstīt," pauda Melbārde.

Viņa piebilda, ka vienlīdz svarīgi ir atbalstīt arī komerciālos medijus, īpaši reģionālos un vietējos medijus. "Informācijas telpas drošības stiprināšanas plāna ietvaros Latvijā esam nodibinājuši Mediju atbalsta fondu, kas komerciālajiem medijiem sniedz atbalstu pētnieciskās, analītiskās žurnālistikas un melu dekonstrukcijas projektiem," skaidroja deputāte.

Vienlaikus deputāte izcēla citu uzticamu informācijas avotu, tostarp enciklopēdiju pienesumu. "Tieši šodien tepat Briselē, Norvēģijas mājā, pirmo reizi notiek enciklopēdiju konference, kur man bija tas gods uzrunāt dalībniekus, uzsverot enciklopēdiju, kā uzticamu informācijas avotu - lomu dezinformācijas un propagandas apkarošanā," pauda Melbārde.

Zīverts sacīja, ka EP pieņemtajā rezolūcija deputāti sevišķi norādīja, ka ir jāuzlabo medijpratība un pilsoniskā izglītība jau no agra vecuma, lai "tie, pret ko ir vērstas dezinformācijas kampaņas, varētu secināt, ka sniegtā informācija ir neobjektīva". Tāpat deputāti mudināja dalībvalstis skolu programmās iekļaut īpašas medijpratības nodarbības un izstrādāt informācijas kampaņas, norādīja Zīverts.

Melbārde atzīmeja, ka Latvijā atbilstošas prasmes, kompetences un zināšanas ir iekļautas jaunajā vispārējās izglītības standartā, savukārt būtiski esot turpināt strādāt ar visām sabiedrības grupām, darbā iesaistot medijus un sabiedriskās organizācijas.

Tomēr Melbārde pauda nožēlu par to, ka ne visi Latvijas ievēlētie deputāti ir vienās domās par EP pieņemto pozīciju attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos dalībvalstu un Eiropas demokrātiskajos procesos. "Lai arī ne pārsteigums, tomēr skumji, ka starp citiem EP deputātiem arī Tatjana Ždanoka (LKS) balsoja pret Parlamenta ļoti izsvērto rezolūcijas tekstu," norādīja EP deputāte.