Neziņa par nākotni un Džonsona politika radījusi milzīgu uztraukumu vairākās nozarēs Lielbritānijā (3)

Ar aviāciju saistītie uzņēmumi paziņojuši, ka ir panākt jaunas vienošanās ir vitāli svarīgi gaisa satiksmes sektoram. Lielbritānijas valdība ir solījusi, ka izskatīs visus nepieciešamos priekšlikumus, kas attiecas uz gaisa satiksmi.

Lielbritānijas valdība saskaras ar lielāko aviācijas tehnikas ražotāju negatīvu reakciju saistībā ar pieaugošajām rūpniecības problēmām. Tās radušās tādēļ, ka premjerministra Borisa Džonsona “Brexit” sarunu dalībnieki atcēluši iepriekš pastāvējušās saistības iesaistīties konkrētajās ES pārvaldes iestādēs.

“BBC News” rīcībā ir nonākusi vēstule no Lielbritānijas galvenās aviācijas nozares uzraugošās iestādes ADS, aicinot valdību panākt “sava veida apdrošināšanu“ - saglabāt Lielbritānijas kā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras dalībvalsts statusu, kā arī nodrošināt citu regulējumu atstāšanu spēkā arī pēc “Brexit”.

“Iepriekš mēs esam saņēmuši galvojumu no Terēzas Mejas valdības, ka Lielbritānija turpinās būt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras dalībvalsts, kā arī saglabās dalību un ietekmi atsevišķās Eiropas Savienības aģentūrās,” teikts ADS vēstulē valdībai.

Nopietns risks

Šajā nedēļā nosūtītajā vēstulē, kurā kā adresāti norādīti Lielbritānijas Ministru kabinets un “Brexit” sekretārs Stīvens Barklijs, izteiktas bažas, ka “Brexit” norise jaunās valdības darbības dēļ notiek ar citādāku pieeju, nekā solīts iepriekš. Arī citi mēģinājumi gūt jebkādu skaidrību par nākotni nav devuši panākumus, līdz ar to – situācija gaisa satiksmes un citās industrijās saglabājas saspringta.

Vēstulē teikts, ka “regulējumu atšķirības starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju” var radīt nopietnus riskus mūsu sektoriem, kas var rezultēties ar ļoti lielām izmaksām, kā arī darbības pārtraukumus arī citām kompānijām. Vēl viens risks ir arī nespēja noformulēt, kādi tad īsti būs drošības riski, tāpēc Lielbritānijas tirgus var piedzīvot situāciju, kurā ir apgrūtināta atsevišķu tehnoloģiju ienākšana tirgū.

Pašreiz spēkā esošajā politiskajā deklarācijā, kurā runāts par nākotnes attiecībām starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību, ko panāca bijusī premjerministre Terēza Meja, tika atrunāti atsevišķi punkti, kuri paredzēja – “pēcbreksita” Lielbritānija nemainīgi saglabās ciešu sadarbību ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru, Eiropas Ķimikāliju aģentūru, tāpat arī ar Eiropas Medikamentu aģentūru.

Deklarācija paredzēja, ka Lielbritānija, neraugoties uz izstāšanos no Eiropas Savienības, turpinās ciešu sadarbību attiecīgajās jomās.

Iepriekš Meja arī apstiprināja, ka parlamentam ir jāturpina izstrādāt politiskā deklarācija, kas paredzēta Lielbritānijas palikšanai kā dalībvalstij iepriekšminētajās aģentūrās, kā arī jāsaglabā pieeja vienotajam Eiropas tirgum.

Tomēr pašlaik pastāv bažas, ka Džonsona vadītā valdība varētu ignorēt iepriekš panāktās vienošanās, līdz ar to vairākas aģentūras un industrijas britu valdībai pieprasa zināmu “apdrošināšanu” gadījumā, ja kaut kas tomēr nenotiek tā, kā iepriekš bija prognozēts. Valdība tiek aicināta noslēgt “maksimāli labāko iespējamo” tirdzniecības līgumu, kurā Lielbritānija pati var noteikt savus regulējumus.

Valdības pārstāvji ir norādījuši, ka vēlas panākt jaunas politiskas vienošanās un ir solījušas panākt uzlabojumus vides, sociālajā, darba un atsevišķu nodokļu jomā.

Papildu finansējums

Šīs jomas tiek uzskatītas arī par izšķirīgiem faktoriem, kas saistīti ar pastāvīgu sadarbību rūpniecības reglamentēšanas jomā, un tie kavē daudzu veidu tirdzniecības pārbaužu ieviešanu.

Tomēr pašreizējā Lielbritānijas valdība baidās no šādiem Terēzes Mejas saskaņotajiem pasākumiem, jo tie, pēc atsevišķu Džonsona valdības pārstāvju domām, pēc “Brexit” norises varētu būtiski ierobežot Lielbritānijas iespējas noslēgt nozīmīgus tirdzniecības darījumus ar citām valstīm, piemēram, ASV.

Lielbritānijas valdībai tuvu stāvošs avots BBC atzina, ka sarunās par politisko deklarāciju varētu tikt izņemtas jebkādas atsauces uz Eiropas Savienības aģentūrām.

Lielākā daļa uzmanības “Brexit” sarunās tiek veltītas Ziemeļīrijai. Tomēr Džonsona valdības pieeja mainās, domājot par daudz atšķirīgāku “Brexit” beigu punktu Anglijai, Skotijai un Velsai, nekā iepriekš bija paredzējusi Džonsona priekšgājēja Meja.

Valdības pārstāvis sacīja: "Lielbritānija gatavojas “Brexit”, kam jānotiek 31. oktobrī. Mēs vēlamies panākt vienošanos, taču mums jābūt gataviem jebkādam iznākumam, un nesen mēs esam paziņojuši par ievērojamu papildu finansējumu, lai atbalstītu uzņēmumus, kam jāgatavojas “Brexit”. Valdība meklē labāko BTN (brīvās tirdzniecības nolīgumu), balstoties uz jau uz esošajiem Eiropas Savienības BTN darījumiem. Mums ir bijis skaidrs, ka mēs esam apņēmušies saglabāt augstus standartus pēc izstāšanās no ES. Vajadzības gadījumā valdība noslēgs papildu nolīgumus, lai aptvertu apgabalus ārpus tradicionālajiem BTN, piemēram, par sadarbību aviācijas un civilās kodolenerģijas jomā.”

Vairāki leiboristu deputāti, kuri apgalvo, ka vēlas atbalstīt vienošanos ar Briseli, ir izteikuši vēlmi atbalstīt tādu vienošanos variantu, kas būtu mazāk atšķirīgs no iepriekš panāktā regulējuma.