/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/10/14/12652520t1h41c6.jpg)
Koalīcijas partneru iebildumi administratīvi teritoriālās reformas kontekstā netiek vērtēti kā iespējami riski budžeta pieņemšanai, izriet no politiķu sacītā preses brīfingā par nākamā gada budžetu.
Koalīcijas partneru iebildumus novada reformas kontekstā nevērtē kā iespējamu risku budžeta pieņemšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda, ka visas trīs reformas, kas tiek virzītas izglītībā, veselības aprūpē un valsts administratīvi teritoriālajā plānojumā, ir visas Saeimas prioritāte četru gadu garumā. "Nedomāju, ka tam [iebildumiem] varētu būt kāda ietekme uz valsts budžetu, jo teritoriālajā reformā lielākie izdevumi tiek plānoti 2021.gadā, jo šajā gadā reformas īstenošanai ir samērā nenozīmīgi līdzekļi - viens miljons eiro. Es neredzu apdraudējumu budžetam," teica ministrs.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pauda, ka apdraudējumu budžetam nav. "Likumprojektu, kas saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu, gaidām līdz 1.decembrim, kas nozīmē, ka budžets līdz tam jau varētu tikt pieņemts," skaidroja politiķe.
Viņa sacīja, ka negribētu savstarpēji saistīt nākamā gada valsts budžetu un diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu. "Budžeta pieņemšana ir bijis ļoti ilgs, saskaņots valdības darbs, kur piecas dažādas politiskās partijas virzījušas savas prioritātes un piekritušas kompromisam. Visi ir laimīgi, ka kompromiss ir, bet katrs ir mazliet neapmierināts ar to, ka visas prioritātes nav bijis iespējams īstenot. Savukārt visas trīs savstarpēji saistītās reformas ir Saeimas un valdības redzeslokā. Neredzētu te saistību," teica Mūrniece, piebilstot, ka arī abu jautājumu kalendārais plānojums ir atšķirīgs.
Kā ziņots, vairākas koalīcijas partijas izteikušas iebildumus par plānoto administratīvi teritoriālo reformu, piedāvājot atšķirīgu redzējumu par tās īstenošanu.
Nacionālā apvienība "“Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) aicinās koalīcijas partnerus jau Ministru kabineta līmenī vienoties, ka Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes novadiem pēc administratīvi teritoriālās reformas jābūt atsevišķi no attiecīgajām republikas pilsētām.
Savukārt partijas "KPV LV" Saeimas frakcija ir nolēmusi rosināt izmaiņas jaunajā administratīvi teritoriālajā reformā, piedāvājot nodalīt atsevišķās pašvaldībās Liepājas pilsētu un Lejaskurzemes novadu, kurus pašreizējais reformas piedāvājums paredz apvienot vienā pašvaldībā, aģentūru LETA informēja frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens.
"KPV LV" ir nolēmusi atbalstīt Liepājas domes vadības redzējumu, ka pilsētu nevajagot apvienot ar citām pašvaldībām. Skaidrojot partijas pozīciju, Pucens norādīja, ka svarīgi esot ņemot vērā gan atšķirību starp Liepāju un tās apkārtējo teritoriju, gan to, ka "stratēģiski pareizi ir noteikt Liepāju kā nozīmīgu administratīvo centru Latvijas vienā no tālākajiem rietumu punktiem".
Tāpat ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātais reformas plāns paredz no pašreizējām 119 pašvaldībām izveidot 36.