Aptaukošanās atstāj smagas sekas ne tikai uz veselību, bet arī uz globālo ekonomiku (26)

“Aptaukošanās problēma vairs nav kontrolējama,” norāda ASV biznesmene un trenere Džiliana Mičelsa, kura uzsver, ka pie šīs problēmas ir vainojams “viltus ēdienu” pieejamības fenomens. “Šis fenomens aicina cilvēkus ēst vairāk, un liek domāt, ka viņi uz kaut ko ieekonomē savu naudu. Patiesībā, pērkot un ēdot “viltus ēdienu”, cilvēki nopērk sev neatgriezeniskas sirds problēmas,” norāda Mičelsa.

Jaunākajā pētījumā, kas veltīts aptaukošanās problēmu izpētei “Smagā aptaukošanās nasta”, OECD norāda, ka aptaukošanās atstāj zināmu svaru arī uz ekonomiku un tās norisēm. Taču jāņem vērā, ka OECD pētījums ir balstīts uz daudz vairāk pierādījumiem, nekā Mičelsas teiktais.

Pētījums tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules aptaukošanās diena. Tā ir ikgadēja kampaņa, kas tiek īstenota kopš 2015. gada. Tās mērķis ir stimulēt un atbalstīt praktiskas darbības, lai palīdzētu cilvēkiem sasniegt veselīgu svaru un novērst globālo aptaukošanās krīzi, teikts kampaņas mājaslapā.

Trauksmes signāli

OECD pētnieki ir noskaidrojuši, ka visā pasaulē ir divas reizes vairāk cilvēku, kuri ir aptaukojušies vai ar lieko svaru nekā tie, kuri dzīvo, nesaņemot pietiekamu uzturu. Tāpat pasaulē ir vietas, kur aptaukošanās problēma ir kļuvusi par visnotaļ būtisku problēmu vietējām sabiedrībām un ekonomikai.

Liekais svars tiek saistīts ar vairākām hroniskām slimībām, kā, piemēram, diabētu, kardiovaskulārajiem traucējumiem un vēzi. Šo slimību pieaugums veicina to, ka OECD valstīs sagaidāmā dzīvildze samazinās vidēji par 2,7 gadiem.

Pētījumā secināts, ka tuvāko vismaz 30 gadu laikā, vismaz 8,4% no veselības budžeta OECD valstīs būs nepieciešami, lai ārstētu aptaukošanās radīto slimību sekas. Tāpat arī cilvēkiem ar lieko svaru un aptaukošanos arvien biežāk būs nepieciešama ārstēšanās, kas ar laiku kļūs arvien sarežģītāka un attiecīgi – dārgāka.

Mazāki resursi, izvēloties darbiniekus

Atsaucoties uz pētījumu, aptaukošanās samazina potenciālo darbinieku iespējas strādāt konkrētā darba vietā, kā arī strādājošo produktivitāti.

“Šīs problēmas ietekme var tikt novērtēta kā 54 miljonu cilvēku liela darbaspēka zaudējums gadā OECD, Eiropas Savienības un “Lielā divdesmitnieka” (G20), kā arī šo organizāciju partnervalstīs,” teikts pētījumā.

Cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām ir lielāka iespēja palikt bezdarbniekam, kā arī vairāk dienas gadā kavēt darbu savas veselības dēļ. Kopumā OECD izpētīts, ka kopumā makroekonomikas rādītājus aptaukošanās var samazināt pat par 3,3% no OECD un Eiropas Savienības 28 dalībvalstu kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vai “resnie gadi” turpinās?

Diemžēl, bet nav nekādu indikāciju, ka liela mēroga aptaukošanās problēma varētu beigties kaut kad pārskatāmā nākotnē. OECD pētījumā teikts, ka šie rādītāji ar katru gadu kļūs arvien sliktāki. Tiek paredzēts, ka 2030. gadā ASV katrs otrais cilvēks būs ar lieko svaru, tāpat nevienai no OECD dalībvalstīm nav padomā efektīvas metodes, kā cīnīties ar aptaukošanās problēmu.

Kamēr augstāki izdevumi par medicīnas pakalpojumiem un darba tirgus īpatnības var tikt skatītas ciešā saistībā ar aptaukošanos, netiešā viedā var tikt ietekmētas arī jomas, par ko cilvēki parasti pat neiedomājas.

Ar aptaukošanos saistītās problēmas

Daži pētnieki iepriekš veiktajos darbos ir norādījuši, ka visā pasaulē aptaukošanās problēma ir radījusi lielāku pieprasījumu pēc ēdiena ražošanas un patēriņa. Tas, savukārt, ir atstājis ietekmi arī uz siltumnīcas efektu jeb ēdiena ražošanas laikā radīto gaisa piesārņojumu (vairāk kaitīgie izmeši atmosfērā, vairāk plastmasas iepakojumi, vairāk nepieciešams transports, kam produktus nogādāt līdz veikaliem).

Runājot par transportu – tas var izklausīties pat ļoti banāli, bet – jo smagāki ir pasažieri, jo lielākas ir viņu transportēšanas izmaksas no punkta A uz punktu B, jo transportlīdzeklim ir nepieciešams patērēt vairāk degvielas. OECD iepriekš veiktā pētījumā aprēķināja, ka cilvēku svara vidējais samazinājums ik gadus novērstu vismaz desmit miljonus tonnu oglekļa izmešu nonākšanu atmosfērā.

Ko valstis var darīt?

Nav svarīgi, kādā griezumā skatīties uz šo problēmu. Svarīgi ir cīnīties pret to. Gandrīz visām 52 OECD valstīm, kas analizētas 2019. gada pētījumā, ir savs nacionālā līmeņa rīcības plāns, kā cīnīties pret neveselīgu uzturu un uz fizisko nodarbību skaita palielināšanu.

Šo plānu vidū galvenokārt ir vērojama koncentrēšanās uz to, kā nodrošināt cilvēkiem atbilstošu informāciju, kā arī atsevišķa nodokļu politika, kā piemēram, papildu nodokļi dzērieniem un ēdieniem, kas satur cukuru, kā arī reklāmu aizliegumi īpaši kaitīgai pārtikai.

“Dažos gadījumos ir ierobežojumi, kas “darbojas uz papīra”, taču reālajā dzīvē ar šo formu ieviešanu tik labi nesekmējas. Citos gadījumos ir problēmas, ko izraisa ierobežoti resursi,” teikts OECD pētījumā.

Runājot kopumā, OECD norāda, ka investīcijas cilvēku veselības un uztura jomā var izrādīties ļoti ienesīga nozare. Aprēķināts, ka katrs viens eiro, kas ieguldīts aptaukošanās apkarošanā, vidējā un ilgtermiņā var atmaksāties pat par piecām līdz sešām reizēm.