Vai meži pēc ciršanas ir jākopj?

Eksperti skaidro, ka meža atjaunošana ir pasākumu kopums augstvērtīgu un kvalitatīvu mežaudžu veidošanai.

Tie ietver atjaunojamās koku sugas un atjaunošanas veida (dabiski, mākslīgi ) noteikšanu pēc mežaudzes nociršanas, un veicamās darbības ( augsnes gatavošanu, meža dabiskās atjaunošanas veicināšanu, meža stādīšanu, sēšanu un papildināšanu).

Dabiski mežu atjauno – veģetatīvi (ar atvasēm vai saglabājot paaugas kociņus) vai ģeneratīvi (ar izcirtumā atstāto sēklas koku sēklā vai ar apkārtējo mežaudžu koku sēklām).

Mākslīgi mežu atjauno – stādot vai sējot. Ģenētiski kvalitatīvās īpašības katram kokaugam ir ietvertas jau sēklā, tādēļ meža mākslīgajā atjaunošanā tiek izmantots tikai selekcionēts meža reproduktīvais materiāls, tā nodrošinot un veicinot augstvērtīgu mežaudžu izveidi.

Ko liecina vairāki eksperimenti, kas veikti ar mežu atjaunošanu Gulbenes pusē?

Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors Jurģis Jansons stāstīja, ka Padomju savienībā valdīja uzskats, ka nepieciešams audzēt skuju kokus un, piemēram, bērziem perspektīvas neesot, tāpēc tika noteikts, ka visur jāaudzē egles.

Vienlaikus tā laika Gulbenes mežrūpniecības saimniecībā bija izveidojusies situācija, ka viena no stādītajām egļu jaunaudzēm, kurš iepriekš bija bērzi, nebija izdevusies. Pieņemts lēmums paraudzīties, kā bērzi aug.

Secināts – ka bērzi ir auguši gana labi.

Tika veikts eksperiments – bērzi, kuri izauguši egļu vietā, tika kopti, bērzi tika retināti, eksperiments tika sākts 1991.gadā. Tas ļāvis noskaidrot, arī to, kā tieši bērzi aug koptā, nekoptā mežā.

Novērots, ka bērzu audzē, kura augusi “dabiski”, savā vaļā, liela daļa koku ir nokaltuši – no aptuveni 30 tūkstošiem saglabājušies divi tūkstoši.

Vienlaikus, koptajā daļā, no aptuveni 30 tūkstošiem koku tika saglabāti nepilni divi tūkstoši koku. Koku skaits bija ekstremāli mazs, viņš piebilda.

Rezultāti gan liecina, ka, pareizi kopjot mežu, var panākt, ka bērzs vienā un tajā pašā laikā izaug teju divas reizes resnāks, nekā tad, ja mežs netiek kopts.

Lai bērzs sasniegtu tā saucamo “mērķa caurmēru”, nepieciešami aptuveni 45 gadus. Taču, ja mežs tiek kopts, bērzs aptuveni 30 centimetru diametru var sasniegt 30 gados.

Kā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, 2018.gadā Latvijā kopā atjaunoti 41,1 tūkst. ha meža, no kuriem valsts mežā atjaunoti 14,9 tūkst. ha, pārējo īpašnieku mežā atjaunoti – 26,2 tūkst. ha.

2018.gada atjaunošanas apjomi ir par 0,7 tūkst. ha lielāki kā 2017.gadā, tie ir optimāli, stabili un līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām.

2018.gadā mežs sējot un stādot atjaunots 14,1 tūkst. ha platībā (34 % no atjaunotās meža kopplatības); valsts mežos sējot vai stādot atjaunoti 8,5 tūkst. ha (57 %), bet pārējo īpašnieku mežos – 5,6 tūkst. ha, kas ir 21 % no kopējās 2018.gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos.

Meža atjaunošanas noteikumu prasības un meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pieņemtie lēmumi atjaunojamās koku sugas izvēlē nodrošina meža atjaunošanu ar piecām galvenajām, saimnieciski izmantojamām koku sugām – bērzu, priedi, egli, apsi un baltalksni 2018.gadā Latvijā ar skuju kokiem atjaunoti 14,5 tūkst. ha jeb 35 % no atjaunotās ko8platības (egle – 20 %, priede – 15 %), bet ar lapu kokiem 26,6 tūkst. ha jeb 65% no atjaunotās kopplatības.

Galvenās lapu koku sugas ir bērzs – 12,1 tūkst. ha (29 %), apse- 7,3 tūkst. ha (18%), baltalksnis 5,6 tūkst. ha (14%). Galvenās koku sugas meža atjaunošanā valsts mežos un pārējo īpašnieku mežos ir atšķirīgas.

Valsts mežos 54 % platību ir atjaunotas ar skuju kokiem (t.sk. egle 22%, priede 32%), ar lapu kokiem 46%, (t.sk. bērzs- 26%, apse 13%). Pārējo īpašnieku mežos ar skuju kokiem atjaunotas 25% platības (t.sk. egle – 19% un priede – 6%), pārējās platībās dominē ar bērzu atjaunotās audzes (32 %), kā arī ievērojamu īpatsvaru sastāda apse (20 %) un baltalksnis (20 %).

*Sadarbībā ar Meža attīstības fondu