Inese Prisjolkova: migrēna māca mani atpūsties... (1)

Slimība sevi piesaka pēc dziļākās ‘’bedres’’ posma

Spēcīgas un regulāras galvassāpes Inese sāka izjust tikai 39 gadu vecumā – pēc tam, kad, kā pati saka, aiz muguras bija dziļākais ‘’bedres’’ periods. Mūžībā bija aizgājis viņas pirmais vīrs.

Bija pārdzīvots daudz stresa attiecību jomā, vienlaikus bija milzīga slodze smadzenēm arī mentālā jomā.

Inese gandrīz katru vakaru rakstīja savu disertācijas darbu pedagoģijā. ‘’Šis noteikti nebija darbs, kas nāca no sirds, kā, piemēram, grāmatu rakstīšana. Tas prasīja ļoti daudz mentālas piepūles, bet pats galvenais - nesniedza gandarījumu,’’ atceras Inese.

Sāpes sākotnēji izpaudušās saistībā ar sieviešu hormonālo ciklu, bija nespēks, slikta dūša, palīdzējusi gulēšana tumsā. Pamazām Inese sāka padziļināti interesēties par savām galvassāpēm – māsu tās mocījušas jau no 13 gadu vecuma, bet vecmāmiņai no mammas puses arī bijusi migrēna. Viņa vērsusies pie ārstiem, līdz daktere Logina pirms aptuveni sešiem gadiem konstatējusi diagnozi migrēna.

‘’Man sāpes parasti sākas labajā acī. Ja laikus iedzeru tableti, tad esmu darbaspējīga. Protams, neesmu tik aktīva un laimīga, taču profesionāli varu visu paveikt. Vadot seminārus, iepriekš klausītājus gan pabrīdinu, ka nejūtos pavisam labi, jo šodien ir TĀ diena…,’’ atklāj Inese.

Sadzīvot ar sāpēm reizi nedēļā

Patlaban sāpes Inesei ir reizi nedēļā. Lai arī tīri formāli viņa ar visiem pienākumiem galā tiek, jo regulāri lieto medikamentus, tomēr ir pārliecināta, ka vēl jāmeklē veidi, kā savas slimības negatīvo ietekmi uz ikdienas dzīvi samazināt. Agrāk semināri dažādās Latvijas vietās bijuši katru dienu, tagad tie ir aptuveni divas reizes nedēļā.

Tomēr brīvu dienu nav - ja agrāk bijušas dienas, kad Inese varējusi mierīgi pa māju ‘’pagulšņāt’’, jo arī mazais trīsgadnieks prasa savu laika un uzmanības devu.

Pārskatot savu slimības ‘’vēsturi’’, Inese ironizē, ka viņai nav ‘’klasisku’’ apstākļu, kas varētu veicināt migrēnu - nedz algota darba, kas viņai būtu netīkams, vai kolēģi, kas dzītu stresā. ‘’Dzīvoju labā ģimenē, tiekos ar labiem cilvēkiem, daru darbu, kas man ļoti patīk un sagādā gandarījumu. Atšķirībā no daudziem citiem man ir ideāls darbs un ideāls naudas pelnīšanas veids!

Problēma acīmredzot ir tā, ka joprojām esmu pārāk aktīva – nu nevar caur 60 vatu spuldzīti laist 100 vatus!’’ joko Inese.

Patlaban viņa ārstu apmeklē tikai lai veiktu regulārās pārbaudes mazajam dēliņam, un pieļauj, ka arī pati varētu pilnībā izbēgt no ārsta apmeklējuma, ja dzīvotu pavisam ‘’plūstoši un mierīgi’’, kas šobrīd vēl neizdodas.

Klausies savā sirdsbalsī!

Lai atbrīvotos no netīkamajām migrēnas sāpēm, Inese mēģinājusi arī dažādas netradicionālas metodes. Tā kā vēl pirms desmit gadiem Ineses galvenais mērķis bijis tikt pie bērniņa, viņa eksperimentējusi ar dažādām metodēm, kas, kā izrādās, pozitīvi līdzējušas arī galvassāpēm.

Inese pārtrauca ēst gaļu un zivis, pavisam atteicās no kafijas un alkohola (un nelieto tos joprojām). Uz kādu laiku viņa kļuva arī par ‘’roni’’ – regulāri peldējās jūrā, līdz tā aizsala. Šī pārmaiņu kombinācija Inesei nesa arī gandrīz pilnīgu atslodzi no galvassāpēm – migrēnas nebija gandrīz gadu.

Diemžēl vēlāk tās atjaunojās, jo organisms acīmredzot pierada pie jaunā dzīvesveida, kā arī kopējo aktivitāšu līmenis, ko Inese pati uzskata par galveno migrēnas cēloni, mazināts netika. Tādēļ, kā atzīst Inese – smagais darbs ar savu paradumu maiņu, ietiepīgi gribot paveikt ļoti daudz un pietiekami neatpūšoties, viņai vēl priekšā.

Citām sievietēm, kuras sirgst ar migrēnu, viņa iesaka klausīties sevī un savā sirdsbalsī. ‘’Mēs esam paši gudrākie dakteri sev, lai arī regulāri mēģinām apiet cēloni, kas mums rada slimības un neveiksmes. Negribam redzēt un atzīt patiesību. Kamēr tā notiek, slimības ir mūsu bargākais skolotājs,’’ secina Inese. Vienlaikus viņas tuvākās nākotnes plānos ir vērsties pie kāda no speciālistiem, lai pašas migrēnas ietekmi uz kvalitatīvu ikdienas dzīvi padarītu vēl mazāku, jo migrēna ir slimība, kura prasa ievērot gan stingru pašdisciplīnu, gan profilaktiskos pasākumus, laikus iedzerot piemērotākos medikamentus.