Viltus ziņu avotu finansēšanas aizkulises: Kāpēc apšaubāmās lapās ir redzamas lielo kompāniju reklāmas? (3)

2019. gada septembra beigās Lielbritānijas nevalstiskā organizācija “Global Disinformation Index” (GDI – Globālais dezinformācijas indekss, red.) publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka mājaslapas, kas izplata dezinformāciju, ik gadus iekasē 200 miljonus dolāru par tiešsaistes reklāmu izvietošanu.

Šādus rezultātus GDI eksperti ieguvuši, izpētot un analizējot vairāk nekā 20 tūkstošus dezinformācijas domēnus. No tiem 1700 mājaslapas tika atzītas kā apšaubāmas vismaz divās no sešām organizācijām - “Storyful”, “PolitiFact”, “Open Brand Safety”, “OpenSources”, “NewsTracker”, kā arī laikrakstā “Le Monde”. Pārējos domēnus GDI eksperti pētīja un novērtēja ar pašu izveidotu metodiku, pētniecībā iesaistot arī mākslīgo intelektu.

GDI ziņojumā secināts, ka nereti lielās starptautiskās kompānijas, izvietojot savu reklāmu apšaubāmās mājaslapās, pēc būtības, finansē dezinformācijas un viltus ziņu lapas, pašām par to nenojaušot. Starp lielajām kompānijām, kuru reklāmas ir fiksētas apšaubāmās mājaslapās ir autoražotāji “Audi” un “Honda”, aviokompānija “American Airlines”, Vācijas dzelzceļa uzņēmums “Deutsche Bahn”, kā arī ļoti daudzas citas kompānijas.

Tāpat jāņem vērā, ka divas trešdaļas no kopējā reklāmas apjoma – tas ir, 89,5 miljardu vērtībā tiek izvietotas automātiski. Kompānijas iegādājas vietas saviem reklāmas baneriem nevis no mājaslapu īpašniekiem, bet caur starpniekiem, kuru vidū ir arī interneta giganti “Google” un “Amazon”. Tālāk jau reklāmas baneri reāllaika režīmā ar algoritmu palīdzību tiek izvietoti mājaslapās, kuru auditorija varētu būt konkrētās kompānijas mērķis.

GDI pētījums parāda, ka nospiedošs vairākums reklāmu, respektīvi 70% no reklāmu kopējā apjoma, šaubīgās mājāslapā nonāk, pateicoties “Google” izstrādātajiem algoritmiem.

Daudz lielo kompāniju reklāmas var novērot mājaslapā “Zero Hedge”, kas var lepoties ar vairāku miljonu lasītāju lielu auditoriju. Šo resursu par dezinformācijas avotu, neskaitot GDI, sauc arī tādi izdevumi un aģentūras kā “The New Yorker” un “Bloomberg”, kā arī “NewsGuard”, kas ir īpašs paplašinājums interneta pārlūkprogrammām, kas palīdz lasītājam orientēties interneta satura kvalitātē.

“Zero Hedge” mājaslapā bija redzama naudas pārvedumu kompānija “Western Union”, datortehnikas ražotāja ASUS, vācu lielveikalu tīklu “Lidl” un “Rewe”, autoražotāja “Nissan”, kā arī Vācijas valsts koncerna “Deutsche Bahn” reklāmas. Vācu uzņēmumi medijam “Deutsche Welle” apstiprināja, ka izmanto algoritmiskās reklāmu sistēmas. Tomēr attiecībā pret savu reklāmas baneru izvietošanu dezinformācijas mājaslapās uzņēmumi attiecas dažādi.

Tā, piemēram, “Nissan” neko nosodāmu savā reklāmā “Zero Hedge” neredz.

“Mūsu reklāma ir paredzēta, lai informētu patērētājus par mūsu produktu, nevis lai ietekmētu vai rosinātu politiskas diskusijas,” sacīja “Nissan” Eiropas filiāles korporatīvās komunikācijas menedžeris Fransuā Krisiass.

Savukārt vācu uzņēmumi “Deutsche Bahn” un “Rewe” reaģēja citādāk, norādot, ka tām ir savi “melnie saraksti”, kuros apkopotas apšaubāmas mājaslapas. Tā, piemēram, “Rewe” preses pārstāvis Tomass Bonrāts sacīja, ka kompānijas “melnajā sarakstā” ir iekļauti vairāki tūkstoši domēnu. Saraksts sastādīts, ņemot vērā dažādus informācijas filtrus, to vidū arī “Google” un “Facebook”.

Tikmēr “Deutsche Bahn” pārstāvis norādīja, ka koncernam pastāv “melnais saraksts”, kurā ir vairāki labēji populistisko spēku informatīvie resursi. Uzzinot, ka “Deutsche Bahn” reklāmas ir redzamas arī “Zero Hedge” mājaslapā, “Deutsche Bahn” pārstāvis uzsvēra, ka tā ir kļūda, un šis resurss arī tiks iekļauts “melnajā sarakstā”.

Tikmēr interneta gigants “Google” visas apsūdzības attiecībā uz līdzdalību dezinformācijas finansēšanā noliedz, kā arī apšauba GDI izstrādāto metodoloģiju. “Google” pārstāvji paziņoja, ka “GDI ziņojums nepaskaidro, kādas mājaslapas un kāpēc tiek uzskatītas par dezinformācijas avotu, kā arī izdara secinājumus, ņemot vērā vāji argumentētus faktus”.

Savā komentārā “Google” uzsver, ka “kompānija īsteno ļoti stingru politiku pret apšaubāmu saturu, tāpēc rūpīgi tiek izvērtēti algoritmi arī attiecībā uz reklāmas platformām.” “Uzņēmums investē milzīgus līdzekļus, lai priekšroka tiktu dota avotiem ar zināmu autoritāti, un tāpat tiek radīti instrumenti, ar kuriem pārbaudīt faktus. Google investē miljonus medijpratības kampaņās,” teikts “Google” ziņojumā.

Situācija ar dezinformācijas finansēšanas izplatīšanos internetā jau sen uztrauc Eiropas regulatoru prātus. Tā, piemēram, Eiropas Komisijas eksperts digitālās ekonomikas jautājumos Johaness Bārke atklāja, ka 2018. gada septembrī ar Eiropas Komisijas atbalstu lielās tīmekļa platformas - “Facebook”, “Twitter”, “Mozilla” un “Microsoft” parakstīja tā saucamo “Interneta dezinformācijas prakses kodeksu”, uzņemoties atbildību par reklāmu izvietošanas sistēmu uzlabošanu. Kodeksa galvenais mērķis – samazināt dezinformācijas un viltus ziņu izplatītāju ienākumus.

Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropas Komisija ik mēnesi sekoja līdzi atsevišķām kompānijām un 2019. gadā publicēja atskaiti, kurā teikts, ka “Google”, “Facebook” un “Twitter” ir uzlabojušas kontroli pār reklāmas izvietošanas algoritmiem, kas ir ļāvis samazināt reklāmas ieņēmumus viltus ziņu izplatītājiem.

Tāpat Eiropas Komisijā neizslēdz iespēju pieņemt arī jaunus normatīvos aktus, kas palīdzētu regulēt konkrēto sfēru, tomēr par to tiks spriests vien 2019. gada beigās, kad būs iespējams novērtēt kodeksa darbības pirmo gadu un attiecīgi – izdarīt arī pirmos secinājumus.