Ietekmīgākā sieviete Lielbritānijas tehnoloģiju industrijā - ar šādu titulu var lepoties organizācijas "Tech Talent Charter" vadītāja Debija Forstere, kura šomēnes viesojās RIGA COMM konferencē. Sarunā ar portālu TVNET viņa stāsta, kā dzimumu līdzsvars darbinieku vidū ļauj uzņēmumiem vairāk pelnīt un dzīvot labāk.
Ja gribi, lai tavs uzņēmums pelna vairāk, pieņem darbā sievietes! (39)
- Vai varat pastāstīt, kādas priekšrocības ir iekļaujošai darba videi?
Dati parāda, ka iekļaujoši uzņēmumi palielina uzņēmuma spēju ielauzties jaunos tirgos, uzlabo peļņas rādītājus, palīdz labāk reaģēt uz digitālajiem izaicinājumiem.
Iemesls šādiem statistikas rādītājiem: ja uzņēmums veido lieliskus produktus, pakalpojumus, IT risinājumus vai tehnoloģijas, ir pilnībā jāapmierina klienta vajadzības. Jauna produkta radīšanas procesā pie viena galda jāsasēžas potenciālajiem pircējiem, kuri šajā procesā iesaistās.
Otrs apstāklis, kas no biznesa viedokļa ļoti palīdz uzņēmējam, ir tas, ka darbinieki paliek strādāt iekļaujošās darbavietās. Uzņēmumi pamazām saprot, ka tādā veidā ne tikai ietaupa uz darbinieku piesaistīšanu, bet arī izvairās no intelektuālo resursu aizplūšanas. Uzņēmumi iegulda naudu, lai atrastu un apmācītu darbinieku, bet tas pārtrauc darba attiecības, rodas lieli zaudējumi.
Pirms pieciem gadiem, kad nebija tik daudz datu, mēs zinājām, ka tā ir pareizā pieeja no morāla viedokļa. Tagad mēs zinām, ka tas ir pragmatisks lēmums no biznesa viedokļa.
- Es šogad apmeklēju "Women in Tech" konferenci Stokholmā, un man joprojām labi atmiņā palikuši dati, ka pat tik sievietēm labvēlīgā valstī kā Zviedrijā jaunuzņēmumiem, kam visas dibinātājas ir sievietes, izdodas piesaistīt mazāk par 1% no visām investīcijām.
Tas ir absurdi. Taču arī Lielbritānijas statistikas dati liecina, ka investīciju ir maz. Kaut arī, papētot tuvāk sieviešu vadītos uzņēmumus vai tos, kuros vispār ir daudz sieviešu, šīs kompānijas uzrāda augstus peļņas rādītājus.
Šo jautājumu ir agresīvi jāpēta. Zinu, ka Lielbritānijā par šo tēmu notiek sarunas ar bankām, dažas grupas runā ar investoriem, arvien vairāk sieviešu kļūst par investorēm jeb "biznesa eņģeļiem".
Es arī darbojos kā mentore vairākām uzņēmējām-sievietēm. Papildus investīciju trūkumam pastāv arī neapzināti aizspriedumi - vismaz es ceru, ka tie ir neapzināti.
Sievietēm, kuras vienas pašas grasās dibināt uzņēmumu, bieži ierosina, ka viņām vajadzētu līdzdibinātāju. Vīriešiem to parasti nesaka. Pastāv atšķirība attieksmē.
Nepieciešamas gan lielākas investīcijas, gan arī cīņa pret šādiem neapzinātiem aizspriedumiem, kas sagādā papildus pārdzīvojumus jau tā stresa pilnajā uzņēmēja lomā.
- Kāda kopumā ir situācija Lielbritānijā?
Statistikas datos mēs esam aiz jums! Latvija un Baltijas valstis ir izrāvušās priekšā.
Situācija Lielbritānijā uzlabojas. Tāpēc, ka sabiedrība šim jautājumam pievērš lielāku uzmanību, kas arī ir iemesls "Tech Talent Charter" popularitātei. Par to domā ne tikai sievietes, kuras grib ielauzties tehnoloģiju jomā, bet arī uzņēmumi, kuri izmanto tehnoloģijas. Uzņēmumi sāk saprast, cik tas ir nozīmīgi. Uzņēmumi apzinās, ka tiem jāspēlē pēc jauniem noteikumiem.
Dzimums ir pirmā lēca, caur kuru skatīties. Lielbritānijā ir fantastiski uzņēmumi, kuri cenšas nodrošināt iekļaujošu attieksmi ne tikai pret sievietēm, bet arī cilvēkiem ar individualitāti, dažādu etnisko izcelsmi, no dažādiem socioekonomiskajiem slāņiem.
Pat ja uzņēmumā pēc pieciem gadiem 50% darbinieku būtu sievietes, tās visas būtu gaišādainas, vidusslāni pārstāvošas sievietes. Tā nav daudzveidīga komanda.
Lielbritānijā uzņēmumiem obligāti jāsniedz dati par atalgojumu dzimumu griezumā. Tas ir noplēsis plāksteri - uzņēmumi tagad daudz labprātāk pēta savus datus un ir gatavi ar tiem dalīties. "Tech Talent Charter" pieredze liecina, ka uzņēmumi saprot: talantu "truba" ir saplīsusi. Neviena puse nevar pašas spēkiem šo situāciju labot, arī valdība to nespēj.
Tāpēc pat konkurējoši uzņēmumi sadarbojas, lai panāktu sistēmiskas pārmaiņas saistībā ar pārkvalificēšanos, atgriešanos darbā pēc pārtraukuma, dalās pieredzē. Mazas firmiņas var mācīt lielus uzņēmumus un otrādāk. Esam ķērušies pie reģioniem, jo ar Londonas "burbuli" vien nepietiek. Esmu dzirdējusi, ka Rīgā šajā ziņā patiešām klājas labi, bet nevajag aizmirst par Latviju kopumā.
- Vai vari pastāstīt vairāk par "Tech Talent Charter"? Kā saprotu, tā ir apņemšanās tiekties uz iekļaujošāku darba vidi. Vai jūs sekojat tam, lai uzņēmumi šo apņemšanos ievēro?
Jā. Uzņēmumi var bez maksas pievienoties "Tech Talent Charter" un apņemties ievērot četrus galvenos punktus: cilvēki, plāns, prakse un dati. Principi ir vienkārši, taču grūtības rodas ar to ieviešanu praksē. Nepieciešams augstā amatā esošs parakstītājs, kurš uzņēmuma vārdā pauž apņemšanos padarīt darba vidi iekļaujošāku. Jāizveido iekšējais plāns, kā to sasniegt. Mēs ļaujam uzņēmumiem pašiem izvēlēties ceļu, jo tie ir ļoti dažādi.
Mūsu galvenais pienesums - uzņēmumi var sadarboties viens ar otru un dalīties pieredzē par labo praksi.
Pati interesantākā un izaicinošākā daļa ir dati. Visi uzņēmumi, kas ar mums sadarbojas, reizi gadā dalās ar datiem. Savukārt mēs tos anonīmā un apkopotā veidā izmantojam ziņojuma sastādīšanā. Pirmais ziņojums iznāca pirms gada.
Kaut arī mēs esam neliela un augoša organizācija, mums nācās pārtraukt sadarbību ar 20% uzņēmumu, jo viņi neiesniedza datus. No mūsu skatupunkta - ja uzņēmumi neievāc datus un nedalās ar tiem, tie nepilda pašu pamatuzdevumu.
2017.gada martā, kad valdība mūs pamanīja, "Tech Talent Charter" bija 17 uzņēmumi. Tagad ar mums sadarbojas vairāk nekā 400 uzņēmumi. Tie ir uzņēmumi, kas gatavas pieciest neērtības, lai tiktu pie ieguvumiem.
- Vai uzņēmumi nevairās ar jums sadarboties, jo nevēlas izgaismot problēmas?
Sākumā tas ir biedējoši. Dažreiz tie vilcinās. Lai mudinātu uzņēmumus dalīties ar datiem, mēs tos anonimizējam un apkopojam pirms publiskošanas. Mēs nevēlējāmies izmantot "burkāna un nūjas" stratēģiju; mēs neesam policisti, nenodarbojamies ar kaunināšanu.
Ir arī otra daļa - dalīšanās ar labo praksi. Tas ir vienkāršāk. Mūsu pasākumos piedalās gan lieli uzņēmumi, gan pavisam sīciņi. Man ļoti patīk tas, ka šie uzņēmumi var nostāties auditorijas priekšā - pat savu konkurentu priekšā - un runāt par to, kas nogāja greizi un kā viņi to laboja. Uzņēmumi aktīvi cenšas mācīties viens no otra.
Daudzi mūsu uzņēmumi ir konkurenti - ne tikai konkrētā industrijā, bet arī cīņā par labiem darbiniekiem. Taču, lai panāktu reālas pārmaiņas, tie gatavi sadarboties.
Mums pievienojušās raidorganizācijas BBC, "Channel 4" un "Sky" - trīs lielas mediju grupas Lielbritānijā, kas sīvi sacenšas gan par skatītāju ekrāniem, gan talantīgiem darbiniekiem. Visi trīs uzņēmumi apzinās, ka, piemēram, Līdsā šādu darbinieku nepietiek, tie sanāk kopumā un spriež, kā panākt attīstību reģionā, no kuras vidējā nākotnē ieguvēji būs visi.
Nesen kāds darba devējs piedzīvoja atklāsmi. Viņš teica - mums jāsadarbojas, jo varbūt tu šo cilvēku nolīgsi pirmais, bet tu paturi viņu šajā reģionā un viņa nākamā darba vieta varētu būt pie manis.
Uzņēmumi arvien vairāk skatās uz kopējo situāciju savā pilsētā vai reģionā. Tāpēc "Riga TechGirls" ir ļoti svarīga organizācija - jo vairāk uzņēmumu tai pievienojas, jo lielāks skaits cilvēku iegūst. Jāskatās tālāk par šīs dienas mērķiem, lai ieraudzītu, kā sadarbība palīdzēs sasniegt gada mērķus.
- Jūs esat atzīta par Lielbritānijas ietekmīgāko sievieti tehnoloģiju industrijā. Vai jūs domājat, ka iekļūšana šādā sarakstā uzliek morālu pienākumu palīdzēt citām sievietēm?
Pavisam noteikti. Tas, kas man šajā "Computer Weekly" sarakstā patīk vislabāk - tajā lielākoties ir sievietes, ko es pazīstu. Pirmās vietas ieguvējas nonāk Slavas zālē, un tur ir sievietes, kuras gadu gaitā palīdzējušas man.
Es arī esmu vairāku cilvēku, galvenokārt sieviešu, mentore. Es domāju, ka mums kā sievietēm - un maz pārstāvētām cilvēku grupām kopumā - trūkst pašpārliecinātības, moka šaubas, baidāmies spert soli uz priekšu. Es vienmēr saku: ja esi tikusi pie galda, paņem kādu sev līdzi. Ja esi atvērusi durvis, pārliecinies, ka arī citi var tikt iekšā.
Jā, es tiku šajā sarakstā, bet katru dienu cīnos ar šaubām par savām spējām. Jāatceras: pat tad, ja ārēji kāds izskatās pārliecināts, mūsu iekšējie pārdzīvojumi tomēr ir ļoti līdzīgi.
Tas pat nav pienākums, bet gan privilēģija. Pašlaik esmu mentore vairākām sievietēm, kuras nodarbojas ar visfantastiskākajām lietām dažādās tehnoloģiju industrijas jomās. Aizraujoši skatīties uz lietām, ko pirms 10 vai 20 gadiem nebūtu gaidījusi. Tas ir labākais pienākums uz pasaules.
- Jūs minējāt, ka statistikas datos Latvija ir priekšā daudzām citām pasaules valstīm. Lai arī parasti piesauktie rādītāji kopumā ir ļoti labi Eiropas un pasaules līmenī, tomēr citos aspektos, piemēram, mājas darbu sadalījuma un bērnu audzināšanas jomā joprojām valda liela nevienlīdzība.
Domāju, ka vēl ir daudz darāmā. Es gribētu, lai saruna pievēršas iekļaušanai plašākā nozīmē. Ja mūsu idejas kļūs populārākas un akcents būs uz dažādību, nevis iekļaušanu, tad gaidāma pretestība, bailes, aizvainojums un tā tālāk.
Izpratne par darbu dalīšanu un dzimumu stereotipu sagraušana - tās ir ļoti nozīmīgas lietas, jo citādi sievietes nevar tikt uz priekšu.
Turklāt daļa dzimumu stereotipu burtiski nogalina vīriešus. Daudz runāts par toksisko maskulinitāti. Katru reizi, kad es runāju par pāreju no maternitātes atvaļinājuma un bērnu kopšanas atvaļinājumu, ko varētu izmantot jebkurš vecāks, sievietes klausās un atklāti māj ar galvu. Savukārt vīrieši pie manis pēc tam klusiņām pienāk un saka - zini, man to gribētos, bet tā būtu karjeras pašnāvība.
Daudz kas no tā, par ko iestājamies, nav tikai sieviešu labuma vārdā. Tas nesīs labumu visiem: darba vietai, sabiedrībai.
Piemēram, iespēja strādāt nepilnas slodzes darbu ar elastīgu grafiku un iespēju strādāt attālināti. Pieprasījums pēc tā ir milzīgs! To vēlas ne tikai sievietes, kuras audzina bērnus, to grib arī vīrieši, jaunieši un vecāki cilvēki, cilvēki ar garīgās veselības problēmām.
Procesam jāturpinās, jāizvirza jauni mērķi, kamēr esam tikuši līdz darba vietām, kurās gaidīti ir visi. Tikai tā mēs varam panākt to, kas visvairāk nāk par labu uzņēmumam un sabiedrībai kopumā.