Levits: Ukraina var smelties Latvijas reformu īstenošanas pieredzi, tuvojoties eiroatlantiskās integrācijas mērķiem (60)

Levits teica, ka viņš ir ļoti priecīgs Rīgā sveikt Ukrainas prezidentu, uzsverot, ka abas valstis vieno ciešas draudzības saites, atbalsts un partnerība, turklāt valstīm izdevies īstenot aktīvu politisko dialogu un sadarbību ekonomikas, tirdzniecības, izglītības un citās jomās.

Pārrunājot ārpolitikas un drošības jautājumus, Levits apliecināja, ka Latvija stingri atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī turpinās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku. "Tas ir viens no Latvijas ārpolitikas stūrakmeņiem, prasot respektēt starptautiskās tiesības," sacīja Levits, piebilstot, ka Latvija stingri iestājas par sankciju politikas pret Krieviju saglabāšanu līdz noteikto vienošanos izpildei.

Levits tāpat akcentēja, ka kontekstā ar Ukrainā notiekošajām reformām kaimiņvalsts var smelties pieredzi no Latvijas, vienlaikus paužot gandarījumu par Ukrainas apņemšanos "šajos grūtajos apstākļos" īstenot reformas, kas sniegtu labumu visiem Ukrainas pilsoņiem, tuvojoties eiroatlantiskās integrācijas mērķiem. Prezidents zināja stāstīt, ka Ukrainas sabiedrībā ievērojami pieaudzis atbalsts eiroatlantiskajai integrācijai. "Acīmredzot, tā ir Ukrainas tautas ģeopolitiskā vēlme," secinājis Levits.

Runājot par Ukrainā īstenoto tiesu varas reformu, Levits akcentēja, ka ir svarīgi, lai pārmaiņas tiktu iedzīvinātas dzīvē un kļūtu par normālu ikdienu. "Latvija to ir veikusi un tagad var dalīties ar piemēru," teica Levits, piebilstot, ka pieredzi Ukraina var smelties no Latvijas arī lauku attīstības, mazo un vidējo uzņēmumu eksportspējas un izglītības jomas reformās.

Levits solīja arī turpmāk Latvijā īstenot rehabilitācijas programmas Ukrainas karavīriem, kuri cietuši nemieru skartajos reģionos.

Prezidents pauda pārliecību, ka Zelenska vizīte stiprinās valstu divpusējās attiecības, politisko dialogu un abpusēji izdevīgu projektu īstenošanu.

Vizītes laikā plānota oficiālā Ukrainas prezidenta un viņa kundzes sagaidīšanas ceremonija laukumā pie Rīgas pils, tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, abu valstu delegāciju sarunas, kā arī Levita un Zelenska paziņojums presei.

Plānots, ka prezidenti pārrunās abu valstu attiecības, Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības, kā arī apspriedīsies par Triju jūru iniciatīvu.

Pēc tam paredzēta svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK), kā arī saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV).

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa

Vizītes turpinājumā Zelenskis apmeklēs Rīgas Ukraiņu vidusskolu, Latvijas Okupācijas muzeju, aplūkos pieminekli, kas veltīts ukraiņu dzejniekam un māksliniekam Tarasam Ševčenko, un tiksies ar ukraiņu diasporas pārstāvjiem.

Vizītes noslēgumā viņš Rīgā, Antonijas iela 6, atklās piemiņas plāksni, godinot pirmās Ukrainas Tautas Republikas diplomātiskās misijas Rīgā izveidi 1920.gadā.

Kā vēstīts, Levits pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Kariņu žurnālistiem sacīja, ka gaidāmās Ukrainas prezidenta vizītes laikā Latvijā cer ar kolēģi pārrunāt abu valstu divpusējās attiecības, kuras, pēc Valsts prezidenta domām, ir vērtējamas kā labas gan tirdzniecības, gan politiskās sadarbības jomās.

"Ar Ukrainas prezidentu es labprāt pārrunāšu viņa redzējumu par iekšpolitiku un ārpolitiku, kādas reformas prezidents iecerējis. Mēs varēsim viens otru tuvāk informēt par mūsu nostāju dažādos jautājumos," piebilda Valsts prezidents.

Pēc Levita teiktā, ekonomikas jomā Latviju un Ukrainu vieno pēdējos gados aktualizētā tā dēvētā triju jūru - Baltijas, Melnās un Adrijas jūru - iniciatīva, kuras ietvaros šo reģionu valstis kopīgi attīsta infrastruktūras projektus, lai veicinātu šo Eiropas reģionu ekonomiku.

Arī Kariņš uzsvēra, ka Ukraina ir Latvijai labs un ciešs sabiedrotais. Premjers cer ar Zelenski pārrunāt to, kā šīs attiecības un sadarbību nākotnē pastiprināt.

Levits piebilda, ka Latvija konsekventi aizstāv Ukrainas teritoriālo integritāti. "ANO ģenerālajā asamblejā pieminēju to, ka Latvija neakceptē Ukrainas teritoriālās integritātes aizskārumu, un aicināju to atbalstīt arī citas valstis. Tam ir jāizskan starptautiski, lai ilgstoši noturētu aneksijas neatzīšanas politiku. Mēs latvieši ļoti labi saprotam, ko tas nozīmē, jo mūsu gadījumā šāda Rietumvalstu politika ilga 50 gadus līdz Baltijas valstis atguva neatkarību. Patlaban tas ir svarīgi arī Ukrainai," uzsvēra Valsts prezidents.

Prezidentu gaidot, uz Vanšu tilta notika protests pret Ukraiņu olu produkciju