:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2019/10/16/12657945t1hf201.jpg)
Spānijas policija trešdien paziņoja, ka pēc vardarbīgajiem protestiem, kas Katalonijā izraisījās saistībā ar cietumsodu piespriešanu deviņiem separātistu līderim, aizturējusi 51 cilvēku.
Katalonijā turpinās protesti; aizturēts 51 cilvēks (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neatkarības kustības organizāciju dalībnieki otrdien vairākās Katalonijas pilsētās pie Spānijas valdības birojiem sarīkoja sēdošās demonstrācijas. Barselonā demonstrācijā piedalījās 40 000, bet Žironā 9000, liecina policijas dati.
Vairākās pilsētās protesta akcijas izvērsās sadursmēs ar policiju.
Barselonā policija stājās pretim vairākiem simtiem maskās tērptu protestētāju, kas likumsargus apmētāja ar dažādiem priekšmetiem, kā arī pielaida uguni atkritumu tvertnēm un kartona kastēm.
Sadursmēs ievainoti 72 policisti, vairākiem konstatēti kaulu lūzumi, pavēstīja Iekšlietu ministrija.
Sabotāžas dēļ apturēta ātrvilcienu satiksme starp Barselonu un Figeresu, teikts centrālās valdības paziņojumā.
Vairākas ielas Barselonā slēgtas, jo atbildīgie dienesti turpināja vākt atliekas pēc dedzināšanas, kas notikusi 157 vietās.
Spānijas Augstākā tiesa pirmdien piesprieda 13 gadu cietumsodu bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, atzīstot viņu par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā.
Vēl trim katalāņu separātistu līderiem, kas stājās tiesas priekšā saistībā ar neatkarības referenduma sarīkošanu 2017.gadā, piespriesti 12 gadu ilgi cietumsodi, bet pieciem citiem apsūdzētajiem - nedaudz īsāki cietumsodi.
Katalonijas valdība 2017.gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas. Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.
Spānijas valdība cer, ka ilgi gaidītais Augstākās tiesas lēmums 12 katalāņu separātistu līderu prāvā beidzot ļaus pārvarēt krīzi Katalonijā. Savukārt reģiona neatkarības atbalstītāji cer uz pretēju efektu - separātistu vienotību un jaunu stimulu protestiem.