Saeimas komisija izskatīs priekšlikumu paaugstināt nodokļa likmi azartspēlēm

Grozījumi, kas ietveri 2020. gada budžeta likumprojektu pakā, izstrādāti, lai novirzītu nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu, sabalansētu nodokļa likmes ar azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu valsts izdevumu pozīciju segšanu.

Sākot ar 2020. gadu, paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei par katru ruletes, kā arī kāršu un kauliņu spēlēm par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz 28 080 eiro par katru spēļu galdu.

Tāpat paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem - par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu likme augtu no 4164 eiro uz 5172 eiro par kalendāro gadu.

Papildus plānots mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus (izņemot azartspēļu nodokļa ieņēmumus par interaktīvajām azartspēlēm) 90% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 10% apmērā - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.

Sēdē deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka nodokļa palielināšana azartspēlēm ir pozitīva. Viņš tāpat atzina, ka no azartspēlēm ir atkarīgi teju 20 000 cilvēku, piebilstot, ka par kārtību šajā kontekstā ir atbildīgas pašvaldības, kurām savukārt par pieciem miljoniem samazinās ienākumi nodokļu pārdales rezultātā. Valaiņa ieskatā šis likumprojekts būtu jāskata kopā ar vēl vienu likumprojektu, kas ļautu pašvaldībām aizliegt savā teritorijā atvērt azartspēļu zāles. Valainis mudināja neatbalstīt iesniegto likumprojektu, uzsverot, ka pašvaldībām būtu jādod iespējas neļaut pašvaldības teritorijā atvērt spēļu zāles.

Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) uzsvēra, ka Zaļo un zemnieku savienība "saspēlējas" un lobē azartspēļu nozari. Politiķis uzsvēra, ka ir jābalso par šo likumprojektu, jo mērķis ir samazināt azartspēļu automātu skaitu, jo "nekas tā nemudina slēgt zāles kā nerentabls bizness".