Trīs soļi Sīrijas konflikta atrisināšanai (11)

Šie soļi gan ir attiecināmi uz scenāriju, kura ietvaros prezidents Bašars Al Asads saglabā varu. Tabuns piekrīt tam, ka reālistiski izskatoties, ka Sīrijas vadītājs varas grožus nepametīs. «Izskatās, ka ir bijuši tik daudzi upuri un iztērēti resursi par spīti visiem izaicinājumiem. Tāpat mēs varam redzēt arī lielu atbalstu no Krievijas un citu aktoru (Irānas) puses. Pagaidām neizskatās, ka būtu reāla alternatīva nacionālajai valdībai bez Asada,» norāda Tabuns.

Katalonijas neatkarības līderu notiesāšana

Otto Tabuns uzskata, ka Katalonijas neatkarības gadījumā tā nevar cerēt uz iekļūšanu Eiropas Savienības sastāvā. «Kā mēs to redzējām (2017. g.), Eiropas Savienības valstis un Eiropas Savienības institūciju pārstāvji maigi izsakoties pret šo ideju bija ļoti rezervēti,» saka Tabuns. Viņš norāda, ka primāri pret šo ideju iebilstu Spānija. Tās interesēs nebūtu rādīt piemēru, ka šāds politiskais kurss ir atbalstāms.

Savukārt, šādā situācijā Katalonija var zaudēt savas ekonomiskās konkurētspējas priekšrocības, kuras tai pienākas saistībā ar atrašanos Spānijas sastāvā. «Brīdī, kad tika pieņemts lēmums par Katalonijas neatkarības pasludināšanu, mēs varējām redzēt seperātistu līderu šaubas. Viņi novēroja, ka daudzi starptautiski uzņēmumi Kataloniju sāk pamest,» saka Tabuns.

Eksperts arī norāda, ka katalāņi nav bijuši gatavi tam sauklim, kuru mēs savulaik esam dzirdējuši Latvijā - «esam kaut vai tikai vīzēs, taču brīvi un neatkarīgi».

Tabuns arī nepiekrīt tam, ka Katalonija varētu pieprasīt neatkarību balstoties uz Fransisko Franko vajāšanu pagātnē. «Jāņem vērā, ka Franko režīms vairs nepastāv un jau vairāk kā ceturtdaļgadsimta Spānija ir demokrātiska valsts. Protams tas ir tiesa, ka Franko režīma laikā daudzu autonomo kopienu kultūrai tika pievērsta mazāka uzmanība un atsevišķos gadījumos tās arī tika apspiestas, tomēr tas noteikti neatbilst tai situācijai, kura ir novērojama patlaban. Katalāņu spāņu valodas paveidam ir tādas pašas tiesības, kā kastelāņu valodai, kura ir oficiālā literālā valoda,» apgalvo Tabuns.

Noslēgumā eksperts norāda, ka Latvijas interešu perspektīvā Spānija ir mūsu sabiedrotais. «Ja patlaban šeit ir Spānijas karavīri, kuri sargā mūsu teritoriālo nedalāmību, tad solidāri mazākais ko mēs varētu darīt būt solidāri sniegt šādu pašu signālu. Mums Katalonijas jautājumā primāri būtu jādomā par Latvijas interesēm,» saka Tabuns.

Latvijas aizsardzības budžets 2020. gadam

Eksperts apgalvo, ka Latvijai būtu jāturpina strādāt pie savas gaisa telpas aizsardzības nodrošināšanas. Šajā jautājumā iekļaujas arī jautājums par helikopteriem un helikopteru nomaiņu, kā arī radiolokatoru attīstību. Tabuns vērš uzmanību uz to, ka mēs Ziemeļatlantijas līgumu nevaram sākt lasīt tikai no 5. panta. Dokumenta 3. pants nosaka to, ka mums pašiem ir nepieciešams strādāt pie vajadzīgo militāro spēju attīstības. Tāpat arī pats NATO ir norādījis uz to, ka tie ir gatavi palīdzēt ar iztrūkstošajām militārajām spējām, taču ar laiku mums ir jādomā par to, ko mēs paši varam pārņemt, vai arī sākt finansēt.

Tabuns arī piebilst, ka Aizsardzības ministrija arī varētu turpināt darbu pie zemessardzes nodrošinājuma, lai pieejamā ekipējuma un infrastruktūras ziņā zemessardze arī tuvotos tam, kas ir sastopams Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Ir paredzēts, ka 2020. gadā Latvijas valsts iepirks daudz vairāk munīcijas, nekā pirms 5 gadiem. Šā iemesla dēļ būs nepieciešams domāt arī par jaunu noliktavu izveidi. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks telefonintervijā arī norāda, ka militārajām noliktavām būtu jāatbilst NATO pieņemtajiem drošības standartiem. Tas ir tādēļ, lai izvairītos no vairākām potenciālām problēmām. Viena no tām varētu būt arī noliktavās novietotās munīcijas sprāgšana.

Raidījuma sižetu izklāsts

Turcijas karš Sīrijā un augošā Krievijas ietekme

Sīrijas ziemeļos norisinās karš. Turcijas pagājušajā nedēļā uzsāktā militārā intervence ir sniegusi savus pirmos rezultātus un no kurdu dominēto Sīrijas Demokrātisko spēku (SDF) palīdzības ir jau tikušas atbrīvotas vairākas teritorijas valsts ziemeļos.

Turcijas mērķis operācijā, kurai ir dots nosaukums «Miera avots», ir tikai viens – ar tās atbalstīto Sīrijas nemiernieku un iespējams arī armijas regulāro vienību palīdzību izveidot buferzonu visas Sīrijas ziemeļu robežas garumā. Tā tiktu izmantota, lai izmitinātu Sīrijas bēgļus un nepieļautu Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) nostiprināšanos pie Turcijas dienvidu robežas. Ankara uzskata, ka tā ir teroristiska organizācija.

Turcijas uzbrukums tika uzsākts pēc ASV izplatītā paziņojuma par gatavību nestāties ceļā Ankaras centieniem militāri vērsties pret Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem (SDF), kuros PKK ir noteicošais politiskais spēks. Nedēļu vēlāk ASV aizsardzības ministrs Marks Espers arī paziņoja, ka no Sīrijas ziemeļiem tiks izvesti līdz pat 1000 amerikāņu karavīriem. Šo lēmumu Espers pamato ar tiem pieaugošajiem drošības riskiem.

Pagaidām izskatās, ka uz ASV atkāpšanās amata Sīrijas konfliktā ir pieaugusi Bašara Al Asada un viņa atbalstītāju – Krievijas un Irānas ietekme. SDF ar Asada režīmu jau ir noslēguši vienošanos par Sīrijas arābu armijas karavīru novietošanu to kontrolētajās teritorijās. Daudzi analītiķi ir uzsvēruši, ka Turcijas agresija varētu kurdus mudināt pēc iespējas ātrak atgriezties Asada valdības paspārnē bez īpašiem nosacījumiem. Galvenais no tiem – nodrošināt konkrētu autonomijas līmeni Sīrijas valstī.

Tāpat vairāki eksperti ir norādījuši uz to, ka Asada, Krievijas un Irānas ietekme varētu pieaugt arī Rietumos esošajā Idlibas provincē. Lielāko daļu no tās kontrolē Turcijas atbalstītie Sīrijas nemiernieki, kuri varētu doties karot uz jauno fronti valsts ziemeļos. Tas, savukārt, varētu atvieglināt Asada spēku iespējas šīs teritorijas pārņemt.

Rodas jautājums – vai Krievijas ietekme Sīrijā ir palikusi vēl lielāka? Ko pašreizējā notikumu attīstība var liecināt par valsts nākotni?

Katalonijas neatkarības līderu notiesāšana

Pirmdien, 14. oktobrī Spānijas augstākā tiesa piesprieda 13 gadu cietumsodu bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam. Viņš tika atzīts par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā.

Tiesas spriedums tika paziņots vēl 8 katalāņu līderiem, kuri stājās tiesas priekšā saistībā ar neatkarības referenduma sarīkošanu 2017. gadā. Trijiem no tiem tika piespriesti 12 gadu ilgi cietumsodzi, bet pieciem atlikušajiem apsūdzētajiem nedaudz īsāki cietumsodi.

Prokurori savu spriedumu ir pamatojuši ar to, ka vienpusēja neatkarības pasludināšana ir uzskatāma par uzbrukumu Spānijas valstij. Tieši tādēļ viņi ir tikuši apsūdzēti par sacelšanos.

Katalonijas ekspremjers Karless Pudždemons, kurš savulaik aizbēga uz Beļģiju jau ir nosaucis Spānijas valdības lēmumu par varmācību un aicinājis katalāņus uz protestiem. Šim viņa aicinājumam ir arī ticis atbildēts.

Tūkstošiem Katalonijas neatkarības atbalstītāju ir piedalījušies demonstrācijā Barselonas centrā, bloķējot vairākas ielas un piekļuvi metro stacijām. Tāpat sadursmes starp protestētājiem un policiju ir izcēlušās Barselonas starptautiskajā lidostā.

Jāatgādina, ka Katalonijas valdība 2017. gada oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu par spīti Spānijas valdības aizliegumam un tiesu atzinumam, ka tas ir pretrunā konstitūcijai. Vēlāk oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību. Spānijas valdība uz šo darbību atbildēja ar tiešās pārvaldes pār Kataloniju atzīšanu un premjerministra Karlesa Pudždemona valdības atlaišanu.

Ņemot vērā šo notikumu attīstību, rodas jautājums par šo tiesas spriedumu nozīmi Katalonijas neatkarības jautājuma attīstībā. Vai Katalonijas neatkarības gars vēl arvien ir dzīvs?

Latvijas aizsardzības budžets 2020. gadam

Pirmdien, 14. oktobrī valsts budžeta projekts 2020. gadam nonāca izskatīšanai Saeimā, kur to cer pieņemt līdz 18. novembrim. Tā ietvaros ir paredzēti izdevumi vairāk, nekā 10 miljardu eiro apmērā, taču ieņēmumi – vairāk, nekā 9.8 miljardu eiro apmērā.

Lai gan budžeta lielākais uzsvars ir uz tādām sfērām kā sociālā aizsardzība, ekonomiskā darbība, veselības aprūpe, izglītība un citas, arī aizsardzības jautājumiem ir pievērsta pietiekami liela uzmanība.

2020. gadā ir paredzēts, ka tai tiks tērēti vairāk, nekā 664 miljoni eiro. AM galvenie pasākumi 2020. gadā būs izveidot visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu un nodrošināt uz attīstību vērstu aizsardzības budžeta izlietojumu.

Tāpat aizsardzības ministrija cer turpināt darbu pie helikopteru iekļaušanas Latvijas armijas bruņojumā. 2020. gadā ir paredzēts turpināt darbu pie personāla apmācības un nepieciešamās infrastruktūras izbūves.

Kā prioritāte ir izvirzīta arī zemessardze. Ir iecerēts nodrošināt Zemessardzes kaujas un reaģēšanas spēju attīstību, veicināt zemessargu rekrutēšanu, kā arī turpināt zemessargu nodrošināšanu ar nepieciešamo ekipējumu un nepieciešamo apmācību.

Turpināsies arī NBS nodrošinājuma jomas reforma, veicot noliktavu sistēmas pilnveidi un nododot atbildību Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram par karavīru nodrošinājumu ar formas tērpiem.

Visbeidzot, nauda būs nepieciešama arī Latvijas dalības turpināšanai starptautiskās misijās un operācijās.

Kādas tendences Latvijas aizsardzības sfērai iezīmē pieņemtais budžets? Vai ar šo naudu varam justies pasargāti?