"Rīgas karte" noraida "Deloitte" veiktā audita secinājumus (13)

“SIA “Rīgas karte” diemžēl nevar detalizēti komentēt SIA “Deloitte Latvija” veikto auditu, jo uzņēmumam nav pieejas audita atzinumam. Uzņēmuma akcionāri pirms audita noslēdza informācijas neizpaušanas līgumu. Mēs varam spriest tikai par publiski izskanējušajiem maldinošajiem skaitļiem un aplamajiem secinājumiem. Nākas secināt, ka audita rezultātu atspoguļojums medijos diemžēl bija ļoti neprofesionāls un selektīvs, atrauts no starptautiskās nozares pieredzes, neiedziļinoties detaļās," pauž SIA “Rīgas karte” valdes priekšsēdētājs un ASV/Francijas akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs (Eric Morizur).

Viņš norāda, ka līdz ar to ir izdarīti maldīgi un faktiem neatbilstoši secinājumi, piemēram, apgalvojums, ka elektroniskās biļešu sistēmas uzstādīšanas un uzturēšanas aptuvenā stundas likme ir 195 eiro, ir nepatiess un vienkārši absurds. Neredzot pašu ziņojumu, ir grūti iedomāties, kā šādi maldīgi aprēķini ir radušies. Šādas stundas likme nevienu brīdi nav tikusi piemērota uzņēmumā par uzstādīšanas un uzturēšanas darbiem.

Tāpat pārmetumi “Rīgas kartei” par saskaņoti veikto 22 biļešu pārdošanas automātu iegādi ir nepamatoti, jo zemās grīdas tramvaju ilgā piegādes aizkavēšanās nekādā veidā nebija saistīta ar SIA “Rīgas karte”.” Jaunie zemās grīdas tramvaji pakāpeniski tiek piegādāti, un atbilstoši arī pirmie septiņi biļešu pārdošanas automāti tajos ir uzstādi, par ko SIA “Rīgas karte” kopš to piegādes nav izrakstījusi nevienu rēķinu.

Tāpat absurdi ir bezkontakta dzelteno biļešu cenu salīdzināt ar nepārbaudītu Google meklētājā atrastu informāciju par biļetēm. Pēc tāda paša principa, piemēram, e-bay iespējams atrast informāciju arī par jau lietotu biļešu cenu. Protams, varam eksperimentēt, iegādāties šādas biļetes un gaidīt pasažieru reakciju pēc tam, kad nopirktās e-biļetes nedarbosies.

"No biznesa viedokļa absurds ir arī jautājums par to, kāpēc SIA “Rīgas karte” sadarbojas tikai ar diviem apakšuzņēmumiem. Protams, mēs varam paplašināt sadarbību un slēgt līgumus arī ar 10 un vairāk uzņēmumiem, bet jāsaprot, ka līdz ar to viņu darba apjoms būs ievērojami mazāks un atbilstoši arī pakalpojuma cena būs augstāka. Līdzīgi, piemēram, arī izdevniecības savus izdevumus parasti drukā vienā vai divās tipogrāfijās, nevis katru reizi citā. Arī raidījumu producenti parasti sadarbojas ar dažiem raidījuma vadītājiem vai montāžistiem, nevis katru sižetu dod veidot citam pretendentam," saka Morizūrs.

Ņemot vērā to, ka auditam ir noteikts konfidenciālas informācijas statuss, ar to bija iespējams iepazīties visai ierobežotam cilvēku lokam. Ļoti iespējams, ka komercinformācijas un audita datu noplūdināšanas galvenais iemesls bija viena uzņēmuma darbinieka vēlme gūt nozīmīgu finansiālu labumu no uzņēmuma un ārvalstu akcionāra, ļaujot noprast, ka citādi sekos komercinformācijas nonākšana konkurentu rokās. Tāpēc SIA “Rīgas karte” jau ir vērsusies pie uzņēmuma akcionāriem, lai varētu sākt gatavot iesniegumus tiesībsargājošajām iestādēm un nodrošināt likumisko interešu aizsardzību. Izmeklēšanai ir jākonstatē, vai audita datu noplūdei ir bijusi saistība ar šo notikumu.

Jāuzsver, ka sadarbība starp “Rīgas karti” un “Rīgas satiksmi” notiek, pamatojoties uz akcionāru 2007. gadā noslēgto sadarbības līgumu. Visi pakalpojumi un maksājumi tiek veikti atbilstoši tā nosacījumiem un paredzētajām maksājumu summām. Nekāda pretlikumīga rīcība, nekādi pārkāpumi vai neatbilstība šiem sadarbības nosacījumiem nav konstatēta. Atsevišķu selektīvu datu salīdzināšana vai neprofesionāla interpretācija nedrīkst kalpot par pamatu apvainojumiem nesaimnieciskā rīcībā.

SIA “Delotte Latvia” audits tika pabeigts 2019. gada jūlijā, un no SIA “Rīgas karte” akcionāriem pēc tā netika saņemta neviena negatīva piezīme. Pēc “Conduent” ierosinājuma jūlijā auditu veica arī auditorkompānija KPMG un padziļinātas izpētes auditors no ASV. Arī pēc tam netika saņemtas nekādas negatīvas piezīmes par uzņēmuma darbu.

SIA “Delotte Latvia” audita sagatavošanas gaitā SIA “Rīgas karte” darbinieki regulāri tikās ar audita veicēju pārstāvjiem, tostarp par atsevišķiem jautājumiem bija arī diskusijas un atšķirīgi viedokļi. Jāņem vērā, ka audita veikšanai tika piešķirts ļoti ierobežots finansējums, un tā rezultātā nevarēja tikt piesaistīti starptautiski nozari padziļināti pārzinoši speciālisti, bet gan to veica salīdzinoši jauni auditori, kuri, iespējams, arī laika trūkuma dēļ, ne vienmēr līdz galam iedziļinājās elektroniskās norēķinu sistēmu apkalpošanas detaļās. Uzskatu, ka šāda apjomīga audita kompetentai veikšanai ir nepieciešams piesaistīt profesionālus auditorus ar starptautisku pieredzi, kas ir specializējušies konkrētās nozares jautājumos, atbilstoši pārzina tās specifiku un ir kvalificēti to izvērtēt detalizēti.

Jāatgādina, ka Rīgā ieviestā sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēma joprojām ir viena no modernākajām šobrīd Eiropā lietotajām norēķinu sistēmām un mūsu izmantotās tehnoloģijas veiksmīgi darbojas vairākos simtos pilsētu visā pasaulē. Tostarp “Rīgas kartes” privātais akcionārs “Conduent Transportation” ir pasaules līderis e-biļešu risinājumu jomā ar 50 gadu starptautisku pieredzi digitālo norēķinu risinājumu ieviešanā visdažādākā mēroga pasaules pilsētās, piemēram, Parīzē, Barselonā, Hjūstonā, Ņujorkā, Monreālā, Cīrihē, Venēcijā, Honkongā, Jeruzalemē, Adelaidā, Varšavā, Milānā, Mehiko, Abū Dabī u.c.

Iepriekš vēstīts, ka auditā secināts – “Rīgas karte” ir tikai starpnieks starp “Rīgas satiksmi” un apakšuzņēmējiem, bet par savu darbu no “Rīgas satiksmes” paņem uzcenojumu.  Pērn tas bija bija 26%. “Rīgas kartes” audita autori ir aprēķinājuši, ka tas septiņas reizes pārsniedz tirgus līmeni. No audita var secināt, ka ja nepamatotā uzcenojuma nebūtu, “Rīgas satiksme” pērn varētu būt ietaupījusi 5 miljonus eiro. No audita secināms, ka saviem apakšuzņēmējiem, iespējams, pārmaksā arī pati “Rīgas karte”. Piemēram, par papīra “e-taloniem” gadā uzņēmums iztērē ap 3 miljoniem eiro. Kartiņas iepērk no firmas “Burlat” un katra šāda biļete maksā 45 centus. Taču LTV pārliecinājās, ka internetā līdzīgas kartiņas jebkurš interesents var nopirkt vismaz divreiz lētāk.

“Rīgas kartes” auditori bija aprēķinājuši arī aptuveno stundas likmi par elektroniskās biļešu sistēmas uzstādīšanu un uzturēšanu. Izrādījās, ka tā ir ap 195 eiro stundā. Tas ir padsmit reizes vairāk, nekā vidēji industrijā. Dokuments atklāj arī vienkāršus nesaimnieciskuma piemērus – pirms diviem gadiem “Rīgas karte” iegādājās 22 biļešu pārdošanas automātus zemas grīdas tramvajiem, kopā samaksājot 880 000 eiro. Taču tramvaji, kuros bija plānot šos automātu uzstādīt, joprojām nav piegādāti.

“Rīgas satiksmes” līgums ar “Rīgas karti” beidzas 2020. gada beigās. “Rīgas kartes” auditori secina – “Rīgas satiksme” varētu pati pārņemt “e-talonu” sistēmu. Par “Rīgas satiksmi” atbildīgais vicemērs Vadims Baraņņiks intervijā “de facto” skaidro – viņš zina, ka audits ir pabeigts, bet par tā secinājumiem “Rīgas satiksmes” valde viņu pagaidām neesot informējusi. “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis intervija raidījumam skaidroja – uzņēmumā izveidota darba grupa un tā līdz šā gada beigām lemšot, ko darīt ar “e-talonu” sistēmu. Saulītis uzsvēra, ka par šo jautājumu būs jāspriež jaunajai, pastāvīgajai valdei: “Man diez vai par šo sanāks lemt. Nav plānots tik ilgi šeit atrasties. Es atnācu uz trijiem mēnešiem sakārtot un nostabilizēt uzņēmumu, nevis atrasties šeit pusgadu jau”. Raidījums skaidro – pat ja pēc gada no “e-talona” sistēmu apsaimniekos kāds cits uzņēmums vai pat pati “Rīgas satiksme”, “Rīgas karte” no horizonta nepazudīs – līgums ar šo uzņēmumu par autostāvvietu automātu apkalpošanu apkalpošanu būs spēkā līdz pat 2025. gadam.