Padome: Arestētos noziedzīgi iegūtos 29 miljonus eiro jāizmanto valsts budžeta deficīta samazināšanai (1)

Padomē atgādināja, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija pagājušajā nedēļā atzina par noziedzīgi iegūtiem naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā "Reģionālajā investīciju bankā", kas tiks pārskaitīti uz Valsts kasi, taču vēl ir jāņem vērā arī iespējamās Ukrainas valsts prasības uz arestētajiem līdzekļiem un nepieciešamību identificēt valsts budžeta līdzekļus, ja tādas prasības ir jākompensē.

Tāpat Fiskālās disciplīnas padomē minēja, ka valsts budžets 2019.gadam tika pieņemts, neņemot vērā padomes iebildums par to, ka valsts budžeta maksimālais izdevumu apmērs tika noteikts par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) lielāks, nekā to pieļautu fiskālie nosacījumi. Budžeta deficīta līmenis ir paaugstināts, traktējot 2017.gadā pieņemtās nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem kā vienreizējo pasākumu.

Padomā arī atzīmēja, ka Eiropas Komisijas sagatavotie metodiskie norādījumi Stabilitātes un izaugsmes pakta izpildei definē vienreizēju pasākumu pazīmes un nosaka, ka tāda veida ieņēmumi jāizmanto valsts budžetā bilances uzlabošanai nevis politikas iniciatīvu finansēšanai.

Fiskālās disciplīnas padome vērš valdības un sabiedrības uzmanību, ka šie arestētie noziedzīgi iegūtie ieņēmumi pēc savas būtības ir vienreizēji, un nekādā gadījumā nav pieļaujama budžeta bāzes izdevumu palielināšanai ar ietekmi uz valsts budžetu arī nākamajos gadus. Tāpat padomē norādīja ka pēdējos gadus Latvija nesasniedz strukturālās bilances un budžeta izdevumu pieauguma ierobežojumu mērķus, kas negatīvi ietekmē rezervju izveidošanu pirms sākas ekonomikas pieauguma sabremzēšanās, ņemot vērā pieaugošos riskus.

"Šādos apstākļos fiskālās disciplīnas mīkstināšana, ar vienreizēju budžeta ieņēmumu izmantošanu budžeta kārtējo izdevumu palielināšanai, ir nepieļaujama. Tāpēc, ņemot vērā konstatētos riskus, Fiskālās disciplīnas padome rekomendē augstāk pieminētos līdzekļus novirzīt budžeta deficīta mazināšanai, un attiecīgi nostiprināt atbilstošu regulējumu gadskārtējā budžeta likumā, kas attiektos uz šāda veida ieņēmumiem nākotnē," pauda padomē.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija oktobra sākumā atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu un atzina par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā. Šie naudas līdzekļi pašlaik atrodas nerezidenta kontos "Reģionālajā investīciju bankā". Tos nolemts ieskaitīt valsts budžetā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Kriminālprocess tika sākts 2016.gada 25.oktobrī aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, izmantojot vairāku nerezidentu kontus, kas tika atvērti "Reģionālajā investīciju bankā". Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, kuru veic Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Pēc aktīvu apmēra "Reģionālā investīciju banka" 2019.gada jūnija beigās bija 12.lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akcionāri ir SIA "SKY Investment Holding" (37,4%), Ukrainas pilsonis Jurijs Rodins (20%), Ukrainas "Pivdennyi" (13,76%) un Marks Bekkers (10,57%).