Eiropas Padomes komisāre: Latvija spērusi svarīgu soli bērnu bezvalstniecības izskaušanas virzienā

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ronalds Stikans/PantherMedia / Ronalds Stikans

Latvija ir spērusi svarīgu soli bērnu bezvalstniecības izskaušanas virzienā, paziņojusi Strasbūrā bāzētās Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča, izsakoties par Saeimas lēmumu no nākamā gada nepiešķirt nepilsoņa statusu jaundzimušiem bērniem.

"Es paužu gandarījumu par to, ka Latvijas parlaments spēris apņēmīgu soli bērnu bezvalstniecības izskaušanas virzienā, pieņemot likumu par automātisku pilsonības piešķiršanu "nepilsoņu" bērniem no 2020.gada 1.janvāra, ja vien vecāki nebūs izvēlējušies citas valsts pilsonību," paziņojumā norādīja 47 Eiropas un Āzijas valstis apvienojošās organizācijas komisāre.

"Es paužu gandarījumu par to, ka šis lēmums attieksies arī uz "nepilsoņu" bērniem, kas ir dzimuši ārzemēs vai kuriem viens no vecākiem nav Latvijas valstspiederīgais," apliecināja Mijatoviča.

"Es paužu nožēlu par to, ka parlaments nav attiecinājis automātisku pilsonības piešķiršanu uz visiem bērniem bezvalstniekiem Latvijā, kas šobrīd nav sasnieguši 15 gadu vecumu," piebilda Strasbūrā bāzētās padomes komisāre.

15 līdz 18 gadus veci "nepilsoņu" bērni jau tagad var pieteikties Latvijas pilsonībai, teikts Mijatovičas paziņojumā. Atbilstoši situācijai 2016.gada 1.jūlijā valstī bija 4816 par 15 gadiem jaunāki "nepilsoņu" bērni.

"Piekļuve pilsonībai ir viena no fundamentālajām pamattiesībām, kas savukārt nodrošina zināmas formālas juridiskās tiesības, tādas kā tiesības vēlēt un tiesības tikt ievēlētam. 7.pants Bērnu tiesību konvencijā, kuras dalībniece ir Latvija, skaidri garantē bērna tiesības iegūt pilsonību piedzimšanas brīdī. Kaut arī "nepilsoņa" statuss Latvijā bērniem bezvalstniekiem nodrošina piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei, pilsonības trūkuma dēļ bērns var tikt pakļauts diskriminācijai, tas novest pie tā, ka viņi nejūtas kā mājās valstī, kurā viņi ir dzīvo, vai arī apdraudēt viņu izredzes iegūt pilsonību vēlāk dzīvē," skaidroja komisāre.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu