/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/31/11144909t1h1c91.jpg)
Eiropas Savienības (ES) līderi pieļāvuši nopietnu kļūdu, neļaujot sākt iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, piektdien brīdināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.
Tusks un Junkers: Ziemeļmaķedonijas un Albānijas bloķēšana ir kļūda (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Tā nav neveiksme, tā ir kļūda. Es tiešām esmu apjukumā," Tusks sacīja žurnālistiem. "Abas valstis ir nokārtojušas eksāmenus. Es nevaru to pašu teikt par mūsu dalībvalstīm."
EK iepriekš jau bija atzinusi, ka abas valstis ir izdarījušas pietiekami, lai mazākais sāktu sarunas, tomēr Francijai bija iebildumi pret abām valstīm, bet Dānijai un Nīderlandei - pret Albāniju.
Arī Junkers norādīja, ka ir "stipri vīlies" par samita neveiksmi.
"Tā ir liela vēsturiska kļūda, un es ceru, ka tai būs tikai pagaidu raksturs un tā nepaliks iemūžināta kolektīvajā atmiņā kā vēsturiska kļūda," pauda Junkers.
Francijas prezidents Emanuels Makrons aizstāvēja savus iebildumus pret iestāšanās sarunu sākšanu, norādot, ka šis nav īstais brīdis jaunu dalībvalstu uzņemšanai.
"Mēs neesam pareizajā ritmā," viņš sacīja, kā piemēru minot apstākli, ka blokam, domājams, būs vajadzīgi 20 gadi, lai reaģētu uz 2008.gada finanšu krīzi, radot spēcīgu banku sistēmu.
"Es atvainojos, ka vienmēr nepakļaujos vairākuma tirānijai," žurnālistiem Briselē sacīja Makrons. "Es cenšos darīt to, kas ir pareizi politiskajā un stratēģiskajā līmenī."
Vienlaikus viņš cildināja Skopji un Tirānu, kas veikušas "dziļas pārmaiņas ar lielu drosmi".