7 acu veselībai kaitīgi ieradumi

“Lai acis būtu veselas, par tām jārūpējas visa mūža garumā. Mūsdienās, tehnoloģiju iespaidā acīm ir īpaši liela slodze, tāpēc svarīgi apzināt un atturēties no ieradumiem, kas tām kaitē,” skaidro farmaceite Mārīte Šukele.

Lai arī statistikas dati ir satraucoši un visā pasaulē aptuveni 1,3 miljardi cilvēku saskaras ar redzes problēmām*, ir svarīgi apzināties, ka lielā daļā gadījumu redzes traucējumi ir viegli ārstējami un novēršami, ja savlaicīgi tiek meklēta speciālista palīdzība. “Biežākās saslimšanas ir konjunktivīts jeb acs gļotādas iekaisums, sausās acs sindroms, glaukoma, katarakta un mākulas (tīklenes centrālā punkta) deģenerācija, taču iemesli un ārstēšanās metodes katrai no saslimšanām ir dažādi. Lai arī atsevišķas slimības var tikt pārmantotas vai veicinātas hronisku saslimšanu dēļ, nereti kaitējums redzei tiek nodarīts, pietiekami nerūpējoties par to,” stāsta M.Šukele.

7 ikdienas ieradumi, kas kaitē acu veselībai

#1 Acu neatpūtināšana. Ilgstoši strādājot pie datora vai skatoties tālruņa ekrānā, acis nogurst, jo netiek pietiekami bieži mirkšķinātas. Tāpat jāņem vērā, ka mazāks ekrāns rada lielāku slodzi acīm, jo acis pielāgojas tuvam attēlam, saspringst un vairs nespēj atslābināties. Lai atpūtinātu acis, vēlams ik pēc 20 minūtēm skatīties tālumā, fokusējot skatienu telpas tālākajā stūrī vai, ja iespējams, – ārā pa logu. Pēc katrām divām pie datora pavadītām stundām, ieteicams vismaz desmit minūtes izstaigāties.

#2 Saulesbriļļu nelietošana. Tāpat kā ādai, arī acīm pārmērīga UV starojuma iedarbība ir bīstama. Lai izvairītos no kataraktas, tīklenes deģenerācijas un acs audzēju riskiem, nepieciešams valkāt saulesbrilles. Turklāt ne tikai vasarā, bet arī ziemā, kad saules gaisma ir pietiekami spilgta.

#3 Nepietiekami svaiga gaisa. Uzturēšanās svaigā gaisā palīdz uzlabot ne vien jebkuru organisma funkciju, bet arī acu veselību. Skābeklim nonākot asinīs, acis tiek labāk apgādātas ar tām nepieciešamajām barības vielām.

#4 Smēķēšana. Smēķētājiem ir lielāka iespēja saskarties ar redzes problēmām, jo tabakas dūmi kairina acis un pastiprina sausās acs sindromu. Tāpat palielinās risks saslimt arī ar kataraktu vai ar vecumu saistītu mākulas deģenerāciju.

#5 Medikamentu lietošana. Antibiotiku, hormonu preparātu, asinsspiedienu pazeminošo līdzekļu lietošana var veicināt sausās acs sindromu, kas savukārt var novest pie dažādām redzes problēmām, piemēram, dubultošanās vai redzes asuma zuduma. Tāpēc, ja ilgstoši jālieto medikamenti, būtu ieteicams acis papildus mitrināt.

#6 Nepareiza kontaktlēcu lietošana. Bieži vien cilvēki redzes traucējumu novēršanai izvēlas kontaktlēcas, bet grēko ar to pareizu lietošanu. Visbiežākās kļūdas, kas tiek pieļautas – iešana pirtī, dušā, peldēšanās, gulētiešana ar lēcām, kā arī nepareiza lēcu kopšana, kas var veicināt infekcijas risku.

#7 Acs traumas. Nereti acis tiek traumētas pavisam neapzināti, darot ikdienišķus mājasdarbus

– skaldot malku, veicot remontdarbus mājās vai darot dārza darbus. Lai izvairītos no traumām, vienmēr jālieto aizsargbrilles.

Produkti, kas palīdz acis uzturēt veselas

Saglabāt skaidru redzi un izvairīties no acu slimībām palīdz arī veselīgs uzturs. Tā, piemēram, burkāni, ķirbji un citi oranžie dārzeņi, kas satur beta karotīnu, nokļūstot organismā, pārveidojas par A vitamīnu, un uzlabo redzi tumsā, bet zaļie lapu dārzeņi – spināti, salāti, pētersīļi, rukola, kāposti – palīdz samazināt kataraktas un mākulas deģenerācijas attīstības risku. Citrusaugļi, kas satur C vitamīnu, stiprina sīkos asinsvadus, bet ogas – upenes, vīnogas, it īpaši mellenes, satur antioksidantus antocianīnus, kas pasargā acu šūnas no pāragras novecošanās. Savukārt olas ir bagātas ar spēcīgiem antioksidantiem un aizsargā acis no kaitīgās UV staru iedarbības, kā arī samazina kataraktas veidošanās risku. Treknās zivis, kā lasis un tuncis, satur Omega taukskābes, kas nepieciešamas acs tīklenei un var palīdzēt izvairīties no sausās acs sindroma. Tāpat acis no sausuma sajūtas pasargās pietiekamā daudzumā uzņemts ūdens. “Veselīgs uzturs var palīdzēt uzturēt acs veselību, tomēr slimību simptomu gadījumā nekavējoties jāmeklē speciālista palīdzība,” brīdina M.Šukele.

Acu ārsta vizīte jāieplāno vismaz reizi gadā

“Pieaugušajiem acu ārsts profilaktiski jāapmeklē vismaz reizi gadā, kā arī vienmēr, kad radušās sūdzības par acu veselību – pasliktinājusies redze, tā kļuvusi miglaināka, rodas nepatika pret spožu gaismu, radies iekaisums vai acī iekļuvis svešķermenis. Tāpat svarīgi pievērst uzmanību bērnu uzvedībai, kas var liecināt par redzes pasliktināšanos, piemēram, bieža acu samiegšana un berzēšana, nespēja izsekot tekstam, nevēlēšanās lasīt un liekšanās pārlieku tuvu priekšmetiem, rakstot vai spēlējoties,” atgādina Mārīte Šukele.

*Pasaules Veselības organizācijas dati. Aklums un redzes traucējumi, 2018. gada 11. oktobris.