12 pārsteidzoši fakti par Krievijas impērijas ķeizarieni Katrīnu Lielo (21)

NOSKATIES SERIĀLA RULLĪTI:

Katrīnas Lielās vārds patiesībā nebija Katrīna

Sieviete, kurai bija lemts kļūt par Katrīnu Lielo patiesībā piedzima kā Sofija Frīderike Auguste 1729. gada 21. aprīlī Polijas pilsētā Štetinā. Viņa bija sīka vācu prinča un prūšu armijas ģenerāļa Kristiāna Augusta un princeses Joannas Elizabetes - kurai bija sakari Krievijas dižciltīgajā ģimenē - meita. Par spīti tam, ka jaunā Sofija bija princese, viņa tomēr neieņēma augstu statusu Eiropas dižciltīgo aprindās. Tiesa, pateicoties viņas mātes darbībām, viņa tika izvēlēta par Krievijas ķeizara Pētera III līgavu un Krievijas troņa nākamo mantinieci. Pāris apprecējās 1745. gada 21. augustā, Sofija par spīti luterāņu saknēm pārgāja pareizticībā un pieņēma Katrīnas jeb Jekaterinas vārdu.

Katrīnas un Pētera III laulība ritēja "kā pa akmeņiem"

Katrīna un Pēteris III bija nesaskanīgs pāris: Katrīna bija gudra un ambicioza, bet Pēteris, kā vēstīts enciklopēdijā "Britannica", bija "garīgi vārgs". Katrīnai viņš nepatika: "Pēterim III nav bijis lielāks ienaidnieks kā viņš pats; visas viņa darbības robežojās ar vājprātu," viņa rakstīja 1789. gadā. Savās atmiņās ķeizaru viņa attēlo kā dzērāju, vientiesi un tādu, kurš "gūst baudu no cilvēku un dzīvnieku sišanas." Neatkarīgi no tā, vai šis raksturojums ir vai nav pareizs, Katrīna laulībā bija nelaimīga, tāpēc viņi abi piedzīvoja dažādas ārpus laulību afēras. Katrīnai tādas bija vismaz trīs, liekot domāt, ka neviena viņas bērna tēvs nav Pēteris III.

Katrīna gāza Pēteri III, lai pati varētu valdīt

Tronī Pēteris III kāpa 1762. gada 5. janvārī, bet uzreiz kļuva par ārkārtīgi nepopulāru valdnieku. Viņš apturēja Krievijas līdzdalību Septiņgadu karā, uzskatot, ka konfliktam ar Prūsiju pamata nav, tomēr Katrīna Lielā uzskatīja citādāk. Beigu beigās Katrīnai radās aizdomas, ka Pēteris III grasās no viņas šķirties, tāpēc viņa sāka aktīvi sadarboties ar savu mīļāko Grigoriju Grigorijeviču Orlovu un citiem viņas sabiedrotajiem, lai gāztu Pēteri no troņa un varu pārņemtu pati.

1762. gada jūlijā vien sešus mēnešus pēc tam, kad Pēteris III bija kāpis tronī, viņš valsts apvērsumā tika gāzts. Astoņas dienas vēlāk viņu nogalināja Katrīnas līdzsazvērnieki. Rezultātā Katrīna Lielā kļuva par Krievijas ķeizarieni, oficiālu kronēšanu piedzīvojot 1762. gada 22. septembrī. Viņa vairs nekad neapprecējās, tomēr savas ilgās valdīšanas laikā viņai bija vairāki mīlnieki.

Voltērs bija Katrīnas Lielās vēstuļu draugs

Katrīna bija bibliofile un izveidoja bibliotēku ar 44 tūkstošiem sējumu tajā. Savas valdīšanas sākumā viņa uzsāka korespondenci ar vienu no saviem mīļākajiem autoriem – izcilo apgaismības filozofu Voltēru. Krievijā Voltērs bija ļoti iecienīts, jo viņš bija sarakstījis Pētera Lielā biogrāfiju. Tiesa, Katrīnai nekad neradās iespēja satikt Voltēru aci pret aci, tomēr ar vēstuļu starpniecību viņi diskutēja par visu, sākot no slimību dziedēšanas un beidzot ar Katrīnas mīlestību pret angļu dārziem.

Katrīna Lielā anektēja Krimu

Krievijas interese par Krimas pussalu sniedzas daudz senāk par Vladimira Putina prezidentūru. Pēc Krievu-Turku kara no 1768. līdz 1774. gadam Katrīna sagrāba pussalu, tādējādi stiprinot Krievijas klātbūtni Melnajā jūrā. Tomēr viņas iekarojumi tur nebeidzās. Vairāk nekā 500 tūkstošus kvadrātkilometru jaunas teritorijas tika pievienota Krievijas impērijai Katrīnas Lielās valdīšanas laikā. Lielu daļu no jaunās teritorijas sastādīja reiz neatkarīgās Polijas zemes, kas tika sadalīta starp Austriju, Prūsiju un Krieviju. Katrīnas daļā ietilpa mūsdienu Lietuvas, Latvijas un Ukrainas teritorijas.

Amerikas Neatkarības kara laikā Lielbritānija lūdza Katrīnas Lielās palīdzību

1775. gadā Dortmutas grāfs vērsās pie Katrīnas ar lūgumu izlīdzēt Lielbritānijai, piešķirot 20 tūkstošus krievu karavīru lielu armiju, lai apspiestu koloniju sacelšanos Amerikā. Viņa atteicās. Karam turpinoties, Lielbritānijas diplomāti centās izveidot aliansi ar Krieviju, cerot, ka ķeizariene tomēr sniegs Lielbritānijai militāru palīdzību vai arī piespiedīs Franciju izbeigt atbalstīt amerikāņus. Katrīna neko no tā neizdarīja. Tiesa, rūpējoties par kuģošanas interesēm Atlantijas okeānā un citur, viņa 1780. gadā centās pielikt punktu konfliktam starp Lielbritāniju un tās kolonijām.

Aļaska tika kolonizēta Katrīnas Lielās uzraudzībā

Krievijas pētnieki Aļasku mēdza apciemot jau kopš 1741. gada, tomēr impērija savu pirmo permanento koloniju tur neizveidoja līdz 1784. gadam, kad tirgotājs Grigorijs Šeļikovs Kodiaka salā nodibināja pirmo pastāvīgo apmetni. Vēlāk 1788. gadā viņš Sanktpēterburgā apciemoja Katrīnu, lūdzot viņa kompānijai piešķirt monopolu reģiona ienesīgajā kažoku tirdzniecībā. Viņa noraidīja lūgumu, tomēr pateicās pētniekam par jaunu zemju “atklāšanu” impērijas labā.

Katrīna Lielā rosināja vakcināciju

Angļu ārsts Tomass Dimsdeils attīstīja vakcinēšanās tehniku pret bakām, proti, procesa laikā bija jāatrod strutainais pūslis, pēc tam ar skalpeli jāpaņem ļoti sīks daudzums ūdeņainās masas un jāinjicē tas pacientam. 18. gadsimta Krievijā no bakām bojā gāja miljoniem cilvēku, tāpēc Katrīna ļoti cerēja, ka Dimsdeila stratēģija darbosies. Pēc viņas aicinājuma, ārsts ieradās Krievijā un slepeni vakcinēja ķeizarieni. Procedūrai bija panākumi, tāpēc Dimsdeils vakcinēja vēl 150 dižciltīgos. Līdz gadsimta beigām vakcinēti bija aptuveni divi miljoni Krievijas iedzīvotāju.

Nemiernieks apgalvoja, ka ir Katrīnas Lielās vīrs

Katrīnas apgaismības idejas nenoveda līdz dzimtbūšanas atcelšanai. Kā savā grāmatā “Catherine the Great: A Profile” raksta Marks Raefs, “savas valdīšanas laikā bija iespējams iegādāties vai pārdot dzimtcilvēkus ar vai bez zemes, iegādāties veselas ģimenes vai indivīdus, veikt pārdošanas un pirkšanas darījumus īpašumā vai tirgū. Laikabiedri to sauca par īstu verdzību.”

Tas noveda pie 160 dokumentētiem zemnieku sacelšanās gadījumiem Katrīnas Lielās valdīšanas laikā. Zināmākā no tām ir Pugačova sacelšanās (1773-1775), kuru organizēja Jemeļjans Pugačovs, Septiņgadu kara un krievu-turku kara veterāns. Lai iegūtu atbalstītājus, viņš paziņoja, ka ir Katrīnas vīrs Pēteris III, kurš izglābies no nāves. Lai arī viņš nebija pat attāli līdzīgs Pēterim, Pugačovs savāca lielu armiju un sacelšanās sākumā piedzīvoja vairākas nozīmīgas uzvaras. Tomēr pēc sakāves 1774. gada augustā revolūcija izjuka. Pugačovs tika notverts un 1775. gada 10. janvārī Maskavā sodīts ar nāvi.

Katrīnas Lielās mākslas darbu kolekcija bija Valsts Ermitāžas muzeja pamatā

1764. gadā Katrīna no Berlīnes dīlera iegādājās 225 gleznas, kuru skaitā bija arī Rembranta un Fransa Halsa darbi. Šie mākslas darbi bija Ermitāžas pamatā. Vēlāk Katrīna iegādājās tūkstošiem papildu mākslas darbu, pilnveidojot savu izveidoto muzeju. Mūsdienās Ermitāžas kolekcijā ir vairāk nekā 3 miljoni mākslas darbu.

Katrīna Lielā bija visilgāk valdošā sieviešu līdere Krievijā

34 gadus pēc kāpšanas tronī 1796. gada 6. novembrī Katrīna devās mūžībā. Par viņas pēcteci tika iecelts ķeizars Pāvils I.

Katrīnas Lielās nāvi apvij mežonīgas baumas

Pēc Katrīnas Lielās nāves ļaužu vidū izcēlās neskaitāmas baumas. Vieni teica, ka viņa nomira, sēžot uz poda, bet citi, ka viņa tika sabradāta līdz nāvei, kad centās stāties seksuālos sakaros ar ērzeli. Nav zināms, kādi ir pamati pēdējam stāstam, jo autopsija apstiprināja, ka ķeizariene mira no cerebrālās triekas.

Raksts tapis sadarbībā ar LMT mājas viedtelevīziju.