/nginx/o/2019/10/22/12676839t1h8257.png)
Sapratot, ka viņa pasūtītie apavu ieliktņi un krēms pret locītavu sāpēm ir naudas izmešana vējā, 78 gadus vecais Andris pats veica faktu pārbaudi – kas īsti ir cilvēki, kas šos produktus uzmācīgi reklamē Facebook? Secinājis, ka reklāmās redzamie it kā augstas klases speciālisti dzīvē neeksistē, Andris tagad aicina cilvēkus neiekrist un nepirkt no krāpniekiem medicīnas produktus, no kuriem nav nekādas jēgas.
Par Krievijas pilsonim piederošo firmu Shopping service, kas 2017.gadā apgrozījusi 12 miljonus eiro, administratīvo lietu sācis arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palīdzību tam lūguši patērētāju tiesību uzraugi Lietuvā, kur uzņēmums izplatījis maldinošu informāciju par kādu kosmētikas līdzekli.
Eksperti izdomāti, attēli no fotobankām
Pensionārs Andris stāsta, ka vispirms iekritis, pēc Facebook redzamās reklāmas pasūtot krēmu pret locītavu sāpēm. Samaksājis 39 eiro – turklāt ar 50% atlaidi. “Efekts absolūti nekāds, absolūti nekāds,” viņš secina. Pēc vēl dažu nederīgu preparātu nopirkšanas Andris sāka internetā meklēt, kas ir to reklamētāji. Krēmu locītavām reklāmā iesaka kāds Latvijas reimatoloģijas institūta Ortopēdijas un traumatoloģijas nodaļas vadītājs Ivars Balodis. “Es par šito zēnu tā arī neko neatradu,” Andra izpēte liecina, ka nav ne tāda institūta, ne speciālista. Tiesa, Latvijā ir iestāde ar līdzīgu nosaukumu, proti, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, tāpēc nespeciālistam nosaukums var viest uzticību.
/nginx/o/2019/10/22/12676846t1habe8.png)
Andris pētījis arī citas šīs firmas reklāmas. Kādu produktu Handstrong – arī it kā pret muguras un locītavu sāpēm – iesaka Dzintra Leja, kas esot Latvijas ārste, profesore, Rīgas Stradiņa universitātes rektore un medicīnas žurnālu redaktore. Andris stāsta, kā noskaidrojis, ka arī Dzintra Leja ir izdomāta: “Vispirms es paskatījos, kas Stradiņa universitātē ir rektors. Tur ir vīrietis rektors. Kādi ir bijušie rektori? Tāda Dzintra Leja nav rektoros strādājusi – tas pirmais jau aizdomīgi liekas. Pēc tam es piezvanīju uz vienu no šitiem žurnāliem, vai viņa ir redaktore, vai jūs zināt tādu? Tādu mēs nezinām? Nu tad ir skaidrs!”
/nginx/o/2019/10/22/12676847t1h33e8.png)
39 eiro par “neko īpašu”
Reklāmas aizved uz interneta lapām ar dīvainām adresēm. Kāda no lapām nosaukta par Latvijas veselības portālu, cita it kā ir kāda centrālā veselības institūta veidota. Tajās ievietotas produktu lietotāju slavinošas atsauksmes un intervijas ar speciālistiem. “Tas jau pirmkārt vedina uz domām, ja reiz tāds tāds to lietu reklamē, tad noteikti palīdzēs. Bet finālā ir, manā uztverē, pilnīgi pa nullēm,” saka Andris.
/nginx/o/2019/10/22/12676850t1hc29b.png)
Klīniskās farmācijas doktore un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas farmaceite Inese Sviestiņa secina, ka krēma sastāvā nekā īpaša neesot – tajā iekļautais kampars var dot sildošu efektu, mentols – atvēsinošu. “Varbūt kādam ar vieglām muskuļu sāpēm arī būs kāds minimāls efekts,” vērtē Sviestiņa, taču atgādina, ka cilvēku slimības un sāpju iemesli ir dažādi, tāpēc tikai speciālists var noteikt, kādas zāles, cik stipras un kādā ievades veidā konkrētā gadījumā ir nepieciešamas.
“Var tikai apbrīnot to iedzīvotāju lētticību un arī diemžēl zemo izglītības līmeni, kuri gatavi pirkt par lielu naudu apšaubāmus līdzekļus, bet farmaceitus un ārstus uzskatīt par zagļiem un naudas rausējiem,” viņa secina.
Ne firmas adreses, ne telefona
Uzņēmuma izvietotās reklāmas Facebook ir tēmētas konkrētai mērķauditorijai, visticamāk, gados vecākiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka jeburam šīs vietnes lietotājam tās nemaz nav redzamas. Nevienā no lapām, uz kurām aizved Facebook reklāmas, nav atrodami tirgotāju kontakti. Lai pasūtītu produktu, jāievada detalizēta informācija par sevi un jāgaida, kad pārdevējs atzvanīs.
Nav informācijas par tirgotāju un nav norādīti arī attālinātas pirkšanas līguma noteikumi. Uz to sarunā ar Re:Baltica vērš uzmanību PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte. Pērkot internetā, jābūt iespējai 14 dienu laikā atteikties no preces, saņemot atpakaļ naudu, taču šeit tādas iespējas nav. Baldiņa-Brūklīte šādas lapas sauc par klasiskām brīnumlīdzekļu reklāmām un norāda uz citiem aspektiem, kam jāpievērš uzmanība. Piemēram, mājaslapu noformējums, skaļie apgalvojumi par sensacionālu iedarbību, aicinājumi neticēt ārstiem, nereti arī kroplīgā valoda.
PTAC speciālists, uzdodoties par ieinteresētu klientu, esot atstājis interneta lapā savus kontaktus – viņam atzvanīts no Lietuvā reģistrēta numura un uzstājīgā, agresīvā tonī mēģināts pārdot iespējami lielāku līdzekļa iepakojumu.
/nginx/o/2019/10/22/12676856t1h7ed4.png)
Norāde uz uzņēmumu redzama uz Andra nopirktā krēma Artrovex tūbiņas. Tur teikts, ka līdzeklis ražots Eiropas Savienībā pēc Latvijas uzņēmuma Shopping service pasūtījuma. Lursoft dati liecina – firma pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Kazačkovam. Tā izplata arī citas it kā medicīniska rakstura preces. 2017. gadā firma apgrozīja 12 miljonus eiro, bet vēl gadu iepriekš – pat 23 miljonus.
Re:Baltica devās uz firmas adresi, taču izdevās atrast tikai uzrakstu uz pastkastītes. Biroju ēkā sastaptie cilvēki norādīja uz telpu, kur firma atrodas, taču tajā tās esamību noliedza.
PTAC varētu vērtēt
PTAC saistībā ar firmu Shopping service sācis administratīvo lietvedību par kāda kosmētikas līdzekļa izplatīšanu. Palīdzību lūguši lietuviešu kolēģi, kuri secinājuši, ka izplatīti maldinoši apgalvojumi par tā iedarbību. Vai PTAC rīkosies arī saistībā ar Andra iegādātajiem produktiem? Baldiņa-Brūklīte norāda, ka to varētu darīt, bet vispirms jāvērtē, vai runa nav par zālēm vai medicīniskām iekārtām, kas būtu Veselības inspekcijas kompetence.
PTAC amatpersona arī stāsta, ka šādas brīnumlīdzekļu pārdošanas lapas vajadzētu bloķēt, taču pašlaik procedūra esot sarežģīta, tāpēc tiek plānotas izmaiņas normatīvajos aktos. Tikmēr PTAC iesaka cilvēkiem sekot Andra piemēram, proti, pievērst uzmanību, cik uzticamas ir reklāmas, kas ir norādītie speciālisti un, galvenais, vai ir pieejama informācija par tirgotāju.
/nginx/o/2018/10/03/11464258t1h1a0e.jpg)