Nemiro iecerējis veikt publisko iepirkumu likuma "kapitālo remontu"

Otrdien viņš informēja valdību par Ekonomikas ministrijas (EM) iecerēm uzlabot publiskos iepirkumus un norādīja, ka likumā nepieciešams "kapitālais remonts".

Ministrs valdības sēdē atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes septembrī veiktās darbības būvuzņēmumos bija kā "trauksmes zvans" attiecībā uz iespējamu būvniecības karteli.

Drīz pēc šiem notikumiem Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdeva rezolūciju, ar kuru aicināja EM meklēt risinājumu, lai izskaustu negodprātīgu rīcību publiskajos iepirkumos.

Nemiro informēja, ka, ņemot vērā premjera rīkojumu, EM sasauca atbildīgo ministriju un iestāžu sanāksmi, lai uzklausītu priekšlikumus par iespējamajiem risinājumiem iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Ekonomikas ministru izbrīnījis fakts, ka daudzi priekšlikumi bijuši sagatavoti, tomēr iepriekšējās valdības tos ignorējušas.

Nemiro uzsvēra, ka EM un citas atbildīgās ministrijas un iestādes līdz nākamā gada 15.janvārim izstrādās konkrētus risinājumus publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, tādējādi veicot publisko iepirkumu likuma "kapitālo remontu".

Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja EM priekšlikumu par nepieciešamību uzlabot iepirkumu sistēmu, uzdodot ministrijai līdz nākamā gada janvārim piedāvāt konkrētu rīcību izmaiņu ieviešanai.

EM norādīja, ka pēc iesaistīto pušu sanāksmes, tika secināts, ka nepamatotu, neobjektīvu, neadekvātu prasību izvirzīšana publiskā iepirkuma procedūras dokumentos samazina pretendentu loku, mazina arī konkurenci publiskajos iepirkumos. Tāpat iepirkumu komisijas locekļu atbildības līmenis novērtēts kā zems.

Lai to risinātu, EM iesaka izskatīt iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus vai standartizētus iepirkuma dokumentus, veicināt pašvaldību savstarpējo sadarbību, organizējot kopīgus iepirkumus, apsvērt iespēju veicināt kompetentu ekspertu iesaisti iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā, apsvērt iespēju veikt publisko iepirkumu centralizēšanu, pārskatīt publisko iepirkumu komisijas sastāva noteikšanas kritērijus, stiprināt Valsts kontroles uzraudzību publisko iepirkumu jomā.

Tāpat EM konstatēja, ka iepirkumos pastāv šķēršļi ārvalstu piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju ienākšanai Latvijas tirgū un dalībai publiskajos iepirkumos. Lai to risinātu, rosināts veicināt ātrāku publisko iepirkumu izziņošanu, tostarp iepriekšēja informatīva paziņojuma formā par liela apmēra iepirkumiem, lai maksimāli veicinātu konkurenci. Tāpat rosināts izskatīt iespēju iepirkuma dokumentāciju tulkot angļu valodā vai citā valodā, kā arī vienkāršot ārvalstu sertificēto speciālistu reģistrēšanas procesu.

EM konstatējusi Konkurences padomes (KP) nepietiekamu kapacitāti un pilnvaras izmeklēšanas procesā. Tāpēc ministrija rosina vērtēt iespēju nodrošināt KP papildu finansējumu, tostarp iepirkuma karteļu izmeklēšanai un atklāšanai.

Eksperti arī konstatējuši, ka iepirkumos ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Tāpēc rosināts izvērtēt iespēju piešķirt kompetenci valsts iestādei centralizēti vērsties ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību tiesā pret uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši Konkurences likumu. EM aicina izvērtēt iespēju izveidot metodisku materiālu zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu piedziņai, kā arī veidot publisko reģistru publisko iepirkumu līgumiem, atspoguļojot sākotnējo līgumu cenu un faktiski samaksāto līguma cenu, sākotnējos termiņus un to pagarinājumus, kā arī līguma laušanas iemeslus, ja tādi pastāv.

EM arī rosina izvērtēt nepieciešamību grozīt iepirkumu regulējumu, papildinot to ar tiesībām izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā, ja piegādātāji ir vienojušies ar mērķi izkropļot konkurenci un pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes par šādām darbībām. Rosināts arī noteikt pasūtītājam pienākumu pieprasīt pretendentiem aizpildīt neatkarības deklarāciju gadījumos, kad persona ir piesaistījusi vairākus apakšuzņēmējus vai, kad apakšuzņēmējs tiek mainīts iepirkuma izpildes laikā, paredzot sankciju arī par nepatiesas informācijas norādīšanu apliecinājumā.

EM rosina apsvērt iespēju pārskatīt iepirkumu regulējumu un pagarināt termiņu tiesībai izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā iepriekš noslēgtā līguma laušanas gadījumā. Tāpat tiek rosināts apsvērt iespēju, ka izslēgšana no publiskajiem iepirkumiem varētu tikt piesaistīta patiesā labuma guvējiem, lai izskaustu jaunu uzņēmumu veidošanu ar mērķi apiet ierobežojumus.

Tāpat varētu paredzēt ierobežojumu piedalīties iepirkumos tad, ja Valsts ieņēmumu dienestam nav iesniegtas normatīvos noteiktās nodokļu deklarācijas. Iepirkumu regulējumu varētu papildināt arī ar tiesībām noraidīt nepamatoti dārgu piedāvājumu.