Vēlas samazināt termiņu, uz kuru bērnu var ievietot krīzes audžuģimenē

Šo un citus LM informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem specializēto audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbības uzlabošanai" iekļautos priekšlikumus bija plānots skatīt otrdien valdības sēdē, taču jautājums atlikts uz nedēļu.

Dokumentā LM atgādina, ka pašlaik Audžuģimeņu noteikumi paredz, ka krīzes audžuģimenē bērnu ievieto uz laiku līdz 30 dienām. Ja tas ir bērna interesēs, bāriņtiesa var pagarināt bērna uzturēšanās termiņu krīzes audžuģimenē, bet ne ilgāk par 12 mēnešiem.

LM uzskata, ka nepieciešams pārskatīt bērna ievietošanas maksimālo termiņu krīzes audžuģimenē, jo 12 mēnešu laikā bērnam ar ģimeni sāk veidoties ciešas saiknes, bet pēc gada, ievietojot bērnu kādā citā ārpusģimenes aprūpes formā, tiek radīta traumatiska pieredze. Tāpēc, lai mazinātu riskus radīt bērnam traumatisku pieredzi un veicinātu ātrāku, savstarpēji koordinētāku starpinstitucionālo sadarbību, LM iesaka noteikt, ka bērnu krīzes audžuģimenē ievieto līdz 15 dienām un, ja tas ir bērna interesēs, noteikt maksimālo bērna uzturēšanās ilgumu krīzes audžuģimenē ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

Ministrija arī iesaka noteikumos paredzēt jaunu specializāciju - "audžuģimene bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām". Valstij būtu jāizstrādā šīm ģimenēm paredzētā mācību programma.

LM arī vēlas noteikt labvēlīgākus kritērijus krīzes audžuģimenes statusa piešķiršanā, nosakot, ka audžuģimenei, aprūpējot audžuģimenē ievietoto bērnu, ir vismaz divu gadu personīgā un profesionālā pieredze. Tāpat LM uzskata, ka krīzes audžuģimenes bāriņtiesām un atbalsta centriem varētu norādīt, kāda vecuma bērnus var uzņemt.

Tāpat ministrija iesaka veikt grozījumus Atbalsta centra noteikumos un noteikt, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) veic atbalsta centram noteikto prasību izpildes pārraudzību un atbalsta centru reģistrēšanu. Tāpat dokumentā ietverts priekšlikums paredzēt, ka atbalsta centri sagatavo potenciālo adoptētāju raksturojumu un psihologa atzinumu iesniegšanai bāriņtiesā, tādējādi sniedzot bāriņtiesām pilnvērtīgu adoptētāja izvērtējumu. Ministrija vēlas arī veikt grozījumus VBTAI nolikumā, nosakot, ka VBTAI veic bāriņtiesu un atbalsta centru metodisko vadību, un veic pārbaudes atbalsta centros.

Īstenojot LM rosinātos priekšlikumus un grozījumus Audžuģimeņu noteikumos, Atbalsta centra noteikumos un Adopcijas kārtībā, nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi, un tie neradīs negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, norāda ministrija informatīvajā ziņojumā.

Arī otrdien valdībā izskatītajā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību norādīts, ka LM pašlaik vērtē un drīz sniegs priekšlikumus par to, kā veidot jaunu specializāciju audžuģimene bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarības problēmām, samazināt bērna uzturēšanās ilgumu krīzes audžuģimenē, noteikt atvieglotākus nosacījumus krīzes audžuģimenes statusa piešķiršanai, paredzēt sociālā darbinieka konsultācijas aizbildņiem un adoptētājiem.

Dokumentā arī atgādināts, ka 2018.gadā tika izveidoti specializēto audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kuru uzdevums ir sniegt palīdzību ikvienai ģimenei, kas gatava uzņemt bērnus, tai skaitā no bērnunamiem. Latvijā patlaban strādā 16 atbalsta centri.