:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2019/10/23/12679155t1h516f.jpg)
Maskavai cenšoties atgūt kādreizējo ietekmi Āfrikā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien uzņem vairākus desmitus šī kontinenta līderu.
Putins Sočos uzņem Āfrikas politisko eliti (30)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Divas dienas ilgajā samitā Sočos piedalīsies vairāk nekā 3000 delegātu, un tajā iecerēts slēgt līgumus visdažādākajās jomās, sākot ar kodolenerģiju un beidzot ar derīgo izrakteņu ieguvi.
Samitu plkst. 11.00 pēc Latvijas laika līdz ar Putinu atklās Ēģiptes prezidents Abdelfatahs as Sisi, kurš šobrīd pilda Āfrikas Savienības priekšsēdētāja pienākumus un ir Maskavas goda viesis.
Kremļa ārlietu padomnieks Jurijs Ušakovs pavēstījis, ka savus pārstāvjus uz sanāksmi Sočos nosūtījušas visas 54 Āfrikas valstis un ka 43 no delegācijām vada valstu vai valdību galvas.
Samitā piedalīsies gan tādu bijušo PSRS klientvalstu kā Angola un Etiopija līderi, gan tādu valstu vadītāji kā Nigērija un Gana, kur Maskavas ietekme tradicionāli bijusi ļoti maza.
Piemēram, Kotdivuāra, kurai līdz šim bijusi ļoti ierobežoti sakari ar Krieviju, cerot noslēgt iespējamo līgumu par militāro sadarbību, uz Sočiem sūta 70 cilvēku lielu delegāciju, kuru vada valsts prezidents.
Komunistiskā režīma laikā Maskava spēlēja svarīgu lomu Āfrikā, sniedzot atbalstu kontinenta neatkarības kustībām, un padomju skolu izgājusi vesela paaudze kontinenta līderu.
Taču pēc PSRS sabrukuma 1991.gadā Maskavas sakari ar Āfriku strauji saruka, un pēdējo gados par ietekmīgāko ārvalstu lielvaru kontinentā kļuvusi Ķīna.
Organizējot samitu Sočos, Kremlis lielā mērā sekojis Ķīnas piemēram.
Lai vairotu savu ietekmi, Pekina 2000.gadā iedibināja Ķīnas-Āfrikas Sadarbības forumu un investējusi kontinentā desmitiem miljardiem dolāru.
Lai gan Krievija savas ekonomiskās varas ziņā nespēj līdzināties Ķīnai, tā ir gatava piedāvāt atbalstu Āfrikas līderiem ar aptraipītu reputāciju cilvēktiesību ievērošanas jomā apmaiņā pret piekļuvi to pārvaldīto valstu dabas bagātībām.