Kariņš: Veselības nozarē daudzgadu mantojumu deviņu mēnešu laikā nevar izlabot (2)

Viņš atgādināja, ka valdība turpinās palielināt ieguldījumus veselības nozarē, bet paralēli tam viņš vēlas, lai veselības ministre Ilze Viņķele (AP) veic savu uzdevumu, proti, sakārto veselības sistēmu, padarot to efektīvāku.

"Es saprotu, jebkurš uzskata, ka viņa pārstāvēto nozari vajadzētu sakārtot straujāk, bet nākamā gada budžets ir veidots tā, lai pieaugums būtu visur, kur tas nepieciešams, tāpēc veselības nozare nav vienīgā, kurai akūti vajadzīga nauda," sacīja Kariņš un piebilda, ka veselības nozare uz kopējā fona saņems lielāko daļu no prioritātēm atvēlētā papildu finansējuma.

Jau ziņots, ka mediķu organizācijas ceturtdien, 24.oktobrī, plāno vienoties par iespējamajām protesta akciju formām, iebilstot pret nepietiekamo nozares finansējumu 2020.gada valsts budžeta projektā, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) mediju projektu vadītāja Sendija Burka-Šaicanova.

Viņa stāstīja, ka otrdien LĀB valde vienojusies ceturtdien tikties ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA), Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju un citām medicīnas nozares organizācijām, lai lemtu par iespējamajām protesta akciju formām.

TVNET jau ziņoja, ka Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.

Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.

Jau ziņots, ka LVSADA padome 15.oktobrī nolēma sākt intensīvu protesta akciju sagatavošanu, bet par konkrētu dažādu akciju formu un laiku lems nākamajā LVSADA padomes sēdē, kas notiks 19.novembrī. Līdz šim laikam valdošā koalīcija ir apņēmusies pabeigt nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanu Saeimā. 

"Mēneša laikā mēs sagatavosim konkrētu rīcības plānu, jo mēs varam protestēt par to, ko Saeima neizdarīs. Kamēr Saeima diskutē par nākamā gada valsts budžetu, tikmēr mēs pret viņiem nevaram protestēt, tas nebūtu loģiski. Šis laiks ir paredzēts sarunām, ja to rezultāts būs negatīvs, mēs paudīsim savu attieksmi. Arī pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeimai neviens netraucē lemt par kādas pozīcijas izmaiņām," teica Keris.

Kā uzskata arodbiedrība, veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības aprūpei valsts finansējumam 2020.gadā ir jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Taču valdības plāni to neparedz.

Atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem, veselības nozares finansējums nākamgad būs 3,75% no IKP. Arodbiedrībā norādīja, ka šogad finansējums nozarei veido 3,87% no IKP.

"Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem nākamgad bija jāpārsniedz 100 miljoni eiro, tomēr budžetā ir paredzēti tikai aptuveni 43 miljoni eiro," neapmierināta ir arodbiedrība.

Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.