Džonsona 20 minūšu prieki un atgriešanās nebeidzamajā "Brexit" sāgā

Kopš "Brexit" referenduma pagājuši vairāk nekā trīs gadi, taču tikai šonedēļ britu deputāti pirmoreiz izrādīja atbalstu kādam no izstāšanās plāniem.

Lai arī Džonsonam tā bija liela uzvara, īpaši ņemot vērā Briseles šaubas par premjera spējām pārliecināt britu deputātus, tomēr viņš nespēja pildīt vairākkārtīgi atkārtoto solījumu panākt izstāšanos jau 31.oktobrī.

"Vai varu pateikt, cik patīkami, pat priecīgi ir tas, ka pirmoreiz šajā ilgajā sāgā Pārstāvju palāta ir uzņēmusies atbildību, sanākusi kopā un atbalstījusi vienošanos?" otrdien priecīgi klāstīja Džonsons.

Taču viņš tūlīt arī piebilda: "Man jāsaka, ka esmu vīlies, ka Pārstāvju palāta atkal nobalsojusi par atlikšanu, nevis grafiku, kas ļautu Apvienotajai Karalistei ar vienošanos izstāties no ES 31.oktobrī. Mūs atkal gaida jaunas neskaidrības, un ES tagad ir jāizdomā, kā atbildēt uz parlamenta prasību pagarināt termiņu."

Džonsonam nācās Eiropas Savienības (ES) institūciju vadītājiem nosūtīt vēstuli ar lūgumu pagarināt "Brexit" termiņu par trim mēnešiem. Izrādot savu attieksmi, viņš atteicās vēstuli parakstīt.

Tagad Džonsons apņēmies panākt Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES pēc iespējas ātrāk.

Pirms parlamenta otrdienas balsojuma Džonsons piedraudēja izsludināt jaunas vēlēšanas, ja netiks pieņemts viņa trīs dienu grafiks. Kāda amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma (un acīmredzami atbalsta Džonsona pozīciju), izdevumam "Politico" sacīja, ka parlaments otrdien esot "zaudējis savu pēdējo iespēju".

"Ja Brisele piekritīs termina pagarināšanai, tad valsts varēs virzīties uz priekšu tikai pēc jaunām vēlēšanām. Šis parlaments nedarbojas. Sabiedrībai būs jāizvēlas, vai tā vēlas īstenot "Brexit" ar Borisu, vai arī 2020.gadā kavēt laiku ar diviem referendumiem par "Brexit" un Skotiju ar [leiboristu līderi Džeremiju] Korbinu," norāda amatpersona.

Paredzēts, ka trešdien Briselē tiksies augsta ranga diplomāti no 27 ES valstīm, lai lemtu par "Brexit" termiņa pagarināšanu. Tas, ka ES šo jautājumu risina šādā veidā, liecina, ka Eiropadomes prezidents Donlads Tusks pagarinājumu uzskata par tehnisku aizkavēšanos, kuras dēļ nav uz samitu jāizsauc šo valstu līderi.

Tā plānots kā rakstveida procedūra. Tomēr Francijas prezidents Emanuels Makrons pēdējās dienās paudis vēlmi, lai Lielbritānija tomēr pieturas pie 31.oktobra termiņa, kas varētu radīt šķēršļus Tuska plāniem.

"Mēs esam panākuši vienošanos, un tagad vajag bez kavēšanās sākt to pildīt," otrdien norādīja Francijas amatpersona, argumentējot, ka pieļaujams būtu dažu dienu pagarinājums.

Vairāki ES diplomāti "Politico" žurnālistiem pauda vilšanos par notikumu attīstību Lielbritānijā, sakot, ka tā savās iekšējās politiskajās ķildās ievilkusi visu Eiropu.