Stādām mežu! Kā izvēlēties piemērotākos stādus?

Pirmais, kas katram, kurš vēlas stādīt mežu, ir jāizvērtē – kādam mērķim mežs tiks stādīts, uzsver pētnieks. Ja primārais mērķis ir koksnes ieguve, jāizvērtē, vai īpašnieks mežā vēlas redzēt daudz tievu koku, kur katram no tiem ir maza dzīves telpa, bet kopā sanāk liela koksnes masa vai mazāk koku, bet katru no tiem vitālāku un ātrāk augošu? Vai arī īpašnieka primārais mērķis ir apstādīt kādu īpaši mitru teritoriju vai nodrošināt aizsegu no vēja, putekļiem vai trokšņiem? Tikai kārtīgi izvērtējot mērķi, iespējams izvēlēties piemērotāko meža koku sugu. 

Tāpat pirms stādīšanas jāņem vērā meža tips – vai izvēlētajai koku sugai pietiks barības vielu un vai nebūs par daudz mitruma. Plānojot meža atjaunošanu, jāpievērš uzmanība apkārtējo mežaudžu koku kvalitātei – ja tā ir zema, jaunaudzes jākopj vēl jo rūpīgāk, atstājot tikai iestādītos stādus. Stādu audzēšanā Latvijā vairākumā gadījumu izmanto selekcionētu sēklu materiālu – meža zinātnieki jau vairākās paaudzēs visā valstī ir meklējuši un atlasījuši veselīgākos un kvalitatīvākos kokus, veikuši to pārbaudes un novērtējumu.

Šā darba rezultāts ir meža īpašniekam pirmajā mirklī neredzamā pievienotā vērtība, ko viņa vai viņš iegūst, izvēloties mežu stādīt. Vērtība kļūst redzama vēlāk – no šādiem stādiem ierīkotas un mērķtiecīgi koptās jaunaudzes aug ātrāk, un tādēļ arī ātrāk nodrošina meža īpašnieka izvirzīto mērķu piepildīšanu.  

Nozīmīgākās koku sugas stādu audzēšanā Latvijā šobrīd ir skujkoki – egles un priedes –, kam seko bērzs un melnalksnis. Kā uzsver pētnieks, tieši šie minētie skujkoki sastāda 85-90% no kopējā saražotā stādāmā apjoma. Bērza stādu ražošanas ziņā Latvija ir vienlīdzīga un reizēm pat pārāka par Somiju, kas izsenis zināma kā bērzu zeme. Arī melnalkšņu stādu popularitāte pieaug, jo ir atsevišķas teritorijas, teiksim, auglīgas, bet pārmitras, kas piemērotas vien melnalkšņa stādiem. Tāpat tiek stādīti apšu hibrīdi, ozoli un lapegles. 

Vaicāts, kāpēc tieši skujkoki ierindojas populārāko stādu saraksta augšgalā, Jansons norāda, ka daļā gadījumu tā ir vienīgā piemērotā izvēle. “Piemēram, priežu stādīšana teritorijās, kur ir mazauglīgas smilts vai kūdras augsnes – tādās vietās, kas nav izmantojamas citiem mērķiem, bet tomēr var nodrošināt labu mežu nākotnei,” skaidro eksperts. Tāpat skujkoki koki izsenis ir pieprasīti pārstrādei – sākot jau ar tradicionālām guļbūvēm līdz mūsdienu līmētās koksnes materiāliem, no kuriem var celt energoefektīvas, cilvēkam patīkamas, vairāku stāvu dzīvojamās vai biroja ēkas.

“Nevaram zināt, kā precīzi attīstīsies pārstrādes tehnoloģijas, bet varam būt droši, ka arī pēc 50 un 100 gadiem šie koki tiks izmantoti lietderīgi,” pārliecināts Jansons

Bērzu ieteicams stādīt, ja īpašnieka mērķis ir iegūt materiālu finiera un mēbeļu ražošanai vai ēku iekšējai apdarei. Jaunos bērzus mazāk bojā meža dzīvnieki, un tie ir ātraudzīgi. Vēl par ātraudzīgiem uzskatāmi un intensīvākai koksnes resursu ieguvei izmantojami ir apšu hibrīdi jeb krustojums starp parasto un Amerikas apsi, kā arī papeles. Šie koki lielas dimensijas Latvijas klimatā sasniedz jau 15-20 gadu vecumā. 

Koksni mūsdienās izvēlas arvien vairāk arhitektu un inženieru, projektējot jaunas celtnes. Koksne ir vienīgais plaši pieejamais materiāls, kas ir atjaunojams, un šim faktam ir svarīga loma neatjaunojamo resursu patēriņa samazināšanas stratēģijā. Turklāt koksnei piemīt virkne īpašību, kas padara to par modernu, praktisku un ekonomisku materiālu.

Kad stādi izvēlēti, nepieciešams sagatavot augsni. Augsnes sagatavošana ļauj mazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma līmeni, uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības, tādējādi tiek radīti labvēlīgi apstākļi stādu sakņu attīstībai un augšanai, kā arī tiek atvieglots cilvēka darbs – stādīšana un atjaunoto mežaudžu kopšana.

Stādīšana tiek veikta pavasarī – jo agrāk, jo labāk. Taču stādīt var arī vasaras sākumā, ja vien augsne ir pietiekami mitra, bet ne karstākajā un sausākajā laika, kā arī rudenī. 

Pētnieks arī norāda, ka Latvija ar savu kokaudzētavu saimniecību ir lielu soli priekšā gan Lietuvai, gan Igaunijai, gan daudzām citām valstīm, jo pie mums pieejami īpaši kvalitatīvi stādi. Runājot par stādu audzēšanu, jāpiemin relatīvi jauns, bet jau sevi pierādījis stādu veids, kas veicina labāku vielu uzņemšanu: stāds tiek audzēts nelielā konteinerā pusgadu, bet pēcāk aptuveni gadu audzis uz lauka. Rezultātā tiek iegūta īpaši laba sakņu sistēma, kas ļauj augam sausākos apstākļos efektīvāk meklēt un atrast ūdeni, līdz ar to mazinās nokalšanas risks. 

Meža stādīšana ir visbiežāk izmantotā atjaunošanas metode – to iespējams piemērot daudziem meža augšanas apstākļu tipiem.

Jāsecina, ka pareizi un kvalitatīvi veikta stādīšana ir droša meža atjaunošanas metode, kas koku stādiem garantē optimālus augšanas apstākļus. 

Jāuzsver, ka mežiem nozīmīga ir ne vien jaunu koku stādīšana, bet arī katra indivīda attieksme pret tiem. Mežs vilina gan ar kultūrvēsturiskajiem objektiem, gan ogošanu un sēņošanu, gan dažādām atpūtas vietām.  Ko katrs no mums var darīt, lai mežus un tajos esošās vērtības saglabātu? 

Līdzsvarojot ekonomiskos, mežizstrādes un sabiedrības vajadzības, Latvijas valsts meži ir  attīstījuši, labiekārtojuši un uztur vairāk nekā 350 atpūtas vietu valsts mežos, aicinot iedzīvotājus atpūsties un atklāt meža burvību.

Latvija ir viena no retajām valstīm, kur mežā atļauts brīvi pārvietoties, vākt ogas un sēnes. Iedzīvotāju uzturēšanos un pārvietošanos mežā, kā arī iespējas brīvi lasīt ogas un sēnes nosaka „Meža likums”. Tas paredz, ka fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pastaigāties valsts un pašvaldības mežā, kā arī lasīt ogas un sēnes,

izņemot gadījumus, kad mežā ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un ierobežotas aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām.

Valsts mežā nav aizliegts melleņu lasīšanā izmantot palīglīdzekļus, tā saukto ogu „kombainu”. Ievācot ogas šādā veidā, notiek mazo zariņu nolaušana, kas, protams, ietekmēs ražu nākamajos gados. Taču, piemēram, zilenes ar „kombainu” lasīt nav lietderīgi, jo tās nogatavojas ļoti nevienmērīgi. Zaļās ogas nenogatavosies, sažūs, un būs jāizmet. Ogas lasīt ar „kombainu” ir aizliegts dabas liegumos.

Dodoties mežā, jāievēro meža ugunsdrošības noteikumi, turklāt jādomā, kā nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, neizmantot transportlīdzekļus ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem.

Lai saglabātu mežus, tos īpaši jāsargā no piesārņošanas. Pamestie atkritumi kaitē ne tikai mežam, bet arī tā iedzīvotājiem - meža dzīvniekiem.

Latvijas valsts meži pirms dažiem gadiem izveidoja mobilo lietotni „Vides SOS”, ar kuras palīdzību iedzīvotāji ik dienas var iesaistīties vides sakopšanas un mežā atrasto atkritumu apzināšanas un savākšanas talkā. Mobilajā lietotnē ikviens var pievienot fotogrāfiju ar komentāru, norādot arī precīzas GPRS koordinātes. Tas palīdzēs Valsts vides dienesta inspektoriem atrast piesārņoto vietu mežā vai citu vides pārkāpumu.

*Sadarbībā ar Meža attīstības fondu