2001. gada sākumā Ēvele nejauši satika kādu paziņu no ieslodzījuma laikiem, kuram nebija, kur dzīvot. Viņš piekrita to izmitināt pie sevis, pretī neko neprasot. Kopīgas iedzeršanas laikā paziņa piedraudējis Ēveli nogalināt. Ēvele to nositis ar koka gabalu un līķi apracis netālu no mājas, turklāt nocirtis tam kāju. 2003. gada augustā Jurim Ēvelem, pēc vēl divu cilvēku slepkavības, tika piespriests mūža ieslodzījums.
Projekta «Neredzamais cietumā» ietvaros TVNET piedāvājam interviju ar Juri Ēveli, kurš ir notiesāts uz mūžu par trīs cilvēku slepkavību.
Noziegumi
Pirmās četras reizes Ēvele ticis tiesāts par dažādiem pārsvarā mantiska rakstura nodarījumiem - zādzībām, malumedībām un nelikumīgu medību ieroča turēšanu.
Iespējams, ka dažos no šiem gadījumiem būtu varējis tikt piemērots ar reālu brīvības atņemšanu nesaistīts sods, tomēr kā vainu pastiprinošs apstāklis vienmēr kalpojusi tiesājamā iepriekšējā sodāmība, un Ēvele ik reizi nonācis cietumā.
Ilgākais piespriestais cietumsods - 6 gadi.
“Ja tagad atceramies 1967. gada oktobri, kad es dabūju tos divarpus gadus Valmierā. Nezinu, [ja] būtu bijis saprātīgs tiesnesis... Mamma nomaksāja visu, cik bija tas zaudējums, ar lielu uzviju, tāpēc ka tik daudz es nebiju paņēmis, par tādu summu. Nu mamma, neskatoties uz to, samaksāja visiem cietušajiem. Būtu gudrs un normāls tiesnesis... Nevajadzēja cietumā obligāti,” uzskata uz mūžu notiesātais.
“Radošā” pauze
Pēc atbrīvošanas no pirmā ieslodzījuma Juris Ēvele pavadīja brīvībā vairāk nekā 10 gadus. Pats vīrietis dēvē šo laiku par “radošo” pauzi. Ēvele apprecējās, viņam piedzima trīs bērni. Šajā laikā paspējis pastrādāt vairākās vietās: gan kolhozos, gan alus brūzī, gan maizes kombinātā un daudzās citās vietās. Taču laulība ilga vien četrus gadus.