Dokumenta melnrakstā atrodama sadaļa "Transports un nodokļu zaļināšana". Kā uzsver laikraksts, ja valdība šo plānu tiešām apstiprinās pašreizējā redakcijā, "ikvienu vidusmēra mājsaimniecību sagaida nozīmīgs labklājības kritums. Automašīna kļūs par privilēģiju bagātniekiem un nepanesamu slogu trūcīgajiem. Ikviena dzīves joma, kurā transports nepieciešams loģistikai, sadārdzināsies. Un uz tāda fona jau janvārī gaidāmais akcīzes nodokļa kāpums degvielai šķitīs tīrais sīkums".
Atbilstoši dokumentam, no 2025.gada tiek plānots palielināt akcīzes nodokļa likmi benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei (LPG). Palielināts tikšot arī transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem fosilās enerģijas automobiļiem, kā arī plānots ieviest pilnīgi jaunu pirmreizēju transportlīdzekļa reģistrācijas nodokli, kas tiks aprēķināts, balstoties uz transportlīdzekļa CO2 emisiju ietilpību, motora tilpumu un pilno masu.
"Ņemot vērā, ka transports ir lielākais energoresursu patērētājs un siltumnīcefekta gāzu emisiju avots Latvijā, ir nepieciešams aktīvi īstenot pasākumus tieši transporta darbībās, lai būtiski veicinātu transporta enerģijas izmantošanas samazināšanu un mazāku transportlīdzekļu izmantošanu," nodokļu zaļināšanas sadaļā skaidrota nepieciešamība palielināt nodokļus.
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē piedalījušās kopumā septiņas ministrijas. Ekonomikas ministrija ir dokumenta virzītāja, bet tieši par transporta sadaļas saturu atbildīgā ir Satiksmes ministrija, savukārt par nodokļu zaļināšanu - Finanšu ministrija. Taujāta, kā nodokļu palielināšanas plāni iet kopā ar valdības solījumu nodokļu slogu nepaaugstināt, ministrija atbildējusi: "Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka sabiedriskajai apspriešanai publicētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.- 2030.gadam iekļautie nodokļu pasākumi gan attiecībā uz degvielu, gan attiecībā uz transportlīdzekļu nodokļiem vēl tiks vērtēti nākamo nodokļu politikas pamatnostādņu ietvaros, kuras izstrādās Finanšu ministrija."