Bērni, vecāki un tehnoloģijas. Speciāliste par "gadžetu" ietekmi uz attiecībām

Digitālās tehnoloģijas nenoliedzami ieņem nozīmīgu lomu mūsdienu sabiedrībā, un, kā uzskata Zanda Rubene, īpaši aktuāls un šķietami neatrisināts ir jautājums par digitālo tehnoloģiju vietu ģimenes attiecībās, īpaši bērnu un vecāku attiecībās.

Kā apliecina vairāki starptautiski pētījumi, šobrīd vecāku un bērnu attiecībās vērojams tāds kā mulsuma periods - digitālā kultūra pieprasa jaunus pedagoģiskus nosacījumus, tā radījusi vēl nebijušus sociālus fenomenus, kā rezultātā vecākiem ir nepietiekamas zināšanas un pieredze par bērnu audzināšanu saistībā ar digitālo jomu.

Vecāki īsti nezina un nav pārliecināti par to, kā bērnus audzināt, savukārt bērni bieži vien, dzīvojot digitālajā kultūrā, nesaprot vecāku vēlmes un vērtības, kuras vecāki tiem mēģina ieaudzināt.

Digitālajā kultūrā neeksistē sociālie paradumi, kuri vēsturiski veidojušies ģimenē.

Šobrīd gan bērniem, gan vecākiem sociālie paradumi ir attīstījušies tādā kā pašplūsmā, pārmērīgi nereflektējot par tehnoloģiju lomu vecāku komunikācijā ar bērniem.

Zanda Rubene uzsver, ka aktīvo komunikāciju vecāku un bērnu starpā joprojām vajadzētu uzskatīt par būtisku, tāpat kā vecāku iesaisti bērnu audzināšanā, neskatoties uz tehnoloģiju klātbūtni. Vecākiem nevar pārmest mulsinošo iesaisti bērnu audzināšanā attiecībā pret digitālajām tehnoloģijām, jo iepriekš nav bijusi šāda pieredze.

Taču lielākā problēma, kā uzskata Zanda Rubene, ir veids, kādā digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas - neaizdomājoties par to, kam tās patiesībā paredzētas un kāds ir to īstais izmantošanas mērķis, īpaši, ja runa ir par bērnu audzināšanu.

Kā rāda dažādi starptautiski pētījumi, "offline" komunikācija starp vecākiem un bērniem joprojām notiek gana aktīvi, un tas ir labi, taču "online" jomai uzmanība netiek pievērsta, tā nekā netiek ne kontrolēta, ne ierobežota. Līdz šim saistībā ar digitālajām tehnoloģijām nav vērojama vecāku mērķtiecīga audzināšana attiecībā pret digitālajām tehnoloģijām.

Tas ir radījis situāciju, kad digitālās tehnoloģijas izmanto visi - gan vecāki, gan bērni, bet neviens nezina, ar kādu mērķi tas tiek darīts.

Sākot ar 2018. gadu, informatīvajā telpā arvien vairāk parādās pedagoģiskajos principos balstīti padomi attiecībā pret maziem bērniem un digitālajām tehnoloģijām, jo parādījās tāds fenomens kā digitālais zīdainis.

Šie pedagoģiski padomi rekomendē, ka attiecībā pret tehnoloģijām nepieciešama mērķtiecīga rīcība, kas nozīmē, ka bērnam digitālās tehnoloģijas paredzētas tikai tādā gadījumā, ja tās tiek lietotas kopā ar vecākiem, turklāt ne ilgāk par 15 minūtēm.

Pētījumi pierāda, ka bērniem līdz triju gadu vecumam digitālās tehnoloģijas nesniedz nekādu attīstošu vērtību, tā sāk parādīties mazliet vēlāk, taču arī tikai tad, ja tehnoloģijas tiek izmantotas mērķtiecīgi. Taču, kā uzsver Zanda Rubene, reālā situācija ir krasi atšķirīga - bērnam tiek iedotas tehnoloģijas, lai tas darbotos savā režīmā un ļautu vecākiem brīvi nodarboties ar savām lietām, tehnoloģijas kļūst par tādu kā digitālo aukli.

Tas gan nekādā ziņā nenozīmē, ka tagad visiem vecākiem ir saviem bērniem jāatņem digitālās tehnoloģijas, medijpratība ir ļoti svarīga, taču tai ir jābūt mērķtiecīgai.

Zanda Rubene digitālās tehnoloģijas salīdzina ar bilžu grāmatu aplūkošanu kopā ar bērnu. Ja tiek skatīta bilžu grāmata, bērnu paņem klēpī un notiek kopīga darbošanās. Šo pašu principu vajadzētu ievērot arī saistībā ar digitālajām tehnoloģijām, taču tas pagaidām nav noticis, jo līdz šim nebija pieejams neviens zinātnisks pētījums, kurš runātu par digitālo tehnoloģiju ietekmi.

Kā uzskata Zanda Rubene, vismaz viena digitālajās prasmēs balstīta paaudze jau ir izaugusi, turklāt vecāki ir pieraduši pie tehnoloģiju klātbūtnes ikdienā, nepiešķirot tām īpašu vērību, tāpēc arī vecāku rīcība attiecībā pret digitālo jomu joprojām ir nenoteikta. Taču pirms aktīvas iesaistīšanās bērnu digitālo paradumu mainīšanā iesākumā vecākiem nepieciešams izvērtēt pašiem savus paradumus digitālajā vidē.

Domājot par dažādu paaudžu attiecībām saistībā ar digitālo kultūru, kā piemēru Zanda Rubene min savu ģimeni:

"Bērni jau ir izauguši, taču redzu, ka mani dēli, kas ir 20 gadus veci, un mana mamma, kurai ir tuvu pie 90, bez manas starpniecības lāgā nemaz nevar saprasties.

Viņi vieniem un tiem pašiem vārdiem piedēvē citas nozīmes, jo katrs ikdienu aizvada atšķirīgā vidē. Kamēr manai mammai navigācija nozīmē kuģu ceļu, tikmēr maniem dēliem tā ir GPS navigācija." 

Šo plaisu, kā uzskata Zanda Rubene, var mazināt, taču tam nepieciešama abpusēja vēlme mācīties, turklāt mācīties vienam no otra, piemēram, mazbērnam no vecmāmiņas un otrādi. Ja cilvēks no mazām dienām vairāk laika pavada ar tehnoloģijām nekā ar dzīvu cilvēku, pastāv iespēja, ka viņš neiemācīsies daudzas lietas, kuras patiesībā būtu svarīgi iemācīties.

Taču blakus iespējamiem digitālās kultūras radītiem riskiem pastāv arī vairāki plusi, kā, piemēram, bērniem un jauniešiem ir pieejama plaša informācija, daudz vairāk iespēju mācīties, uzzināt ko jaunu.

Ja tehnoloģijas tiek izmantotas mērķtiecīgi, lai kaut ko iemācītos un pilnveidotos, tām piemīt liels spēks.

Kā piemēru Zanda Rubene min valodu apguves iespējas, jo digitālā vide ir valodu apguvei pateicīga, ar atbilstošu datorspēļu starpniecību iespējams labi attīstīt reakciju. Taču, lai no digitālajām tehnoloģijām iegūtu vairāk labuma nekā sliktuma, nepieciešams rūpīgi izvērtēt, ar kādu mērķi tās tiek izmantotas.

Tāpat arī vecākiem svarīgi saprast, kā bērnu digitālajā kultūrā audzināt tā, lai tas izaugtu patstāvīgs un atbildīgs. Zanda Rubene uzskata: ja ir izpratne par digitālo tehnoloģiju lomu ģimenes ikdienā, iespējams apzināt arī to pozitīvo ietekmi uz bērnu audzināšanu un ģimenes attiecībām kopumā.

1.novembrī Cēsīs, Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisināsies pirmā mammu un tētu konference "Vecāku revolūcija", kurā dažādu jomu speciālisti un Latvijas ģimenes caur praktiskiem un personiskiem stāstiem dalīsies savā pieredzē par izaicinājumiem ģimenē un tās mijiedarbību ar apkārtējo pasauli. Seminārā piedalīsies arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja Zanda Rubene, daloties zinātniskos pētījumos balstītās pārdomās par tēmu "Digitālā revolūcija vai evolūcija audzināšanā".

Raksts tapis sadarbībā ar konferenci "Vecāku revolūcija".