Lielveikala "Depo" būvnieks Jelgavā vaino domi un valsts iestādes nolaidībā

Zvērināts advokāts Henrihs Damroze, kas tiesā pārstāv uzņēmumu, iepazīstoties ar lietas materiāliem, paskaidrojumā pauž bažas par to, vai lietā tiešām ir pieejama visa lokālplānojuma dokumentācija. Tiek skaidrots, ka "nav runa par kādiem maznozīmīgiem dokumentiem, bet lietā ļoti būtiskiem", par kuriem starp dalībniekiem joprojām ir strīds un kuru pārbaude lūgta apelācijas sūdzībā.

"Trešās personas ["Auras centra"] situācija ir neapskaužama - tā faktiski ir upuris vienas atvasinātas publiskās personas un trīs sākotnējās publiskās personas iestāžu krimināli sodāmai nolaidībai un bezdarbībai, kas jau ir radījis būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām trešās personas interesēm," uzskata advokāts.

Proti, domi uzņēmums vainoto vairākkārtīgā pilnas lokālplānojuma dokumentācijas neiesniegšanā. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi firma vaino, tās ieskatā, pavirša un prettiesiska atzinuma sagatavošanā lietā, norādot, ka pirms tam, vairāku desmitu gadu garumā, pārvalde neesot noteikusi Jelgavas pils individuālo aizsardzības zonu arī "Auras centra" nekustamajam īpašumam, uz kura plānots celt lielveikalu. 

Savukārt Jelgavas reģionālā vides pārvalde un Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) kaitējumu uzņēmumam esot radījis "ar savu nolaidību, pienācīgi nenoskaidrojot ar vidi saistītus apstākļus, kas vairākkārtīgi rezultējies diametrāli pretēju lēmumu pieņemšanā, atzinumu sniegšanā lokālplānojuma tapšanas laikā un būvniecības procesa laikā", norādīts tiesai iesniegtajā skaidrojumā.

Kā ziņots, Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala "Depo" būvniecībai.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala "Depo" būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Tiesa arī secinājusi, ka būvprojekts tā minimālajā sastāvā neatbilda izvirzītajai prasībai, ka ēkas būvapjoms veidojams ar dažādu stāvu augstumu. Tāpat tiesa konstatējusi, ka būvniecībā vienlaidus tiks izmantoti "sendviča" tipa paneļi, la gan sasitošajos noteikumos norādīts, ka būvniecībā konkrētajā vietā nav pieļaujama šādu paneļu izmantošana vienlaidus.

Tāpēc tiesa apmierinājusi pieteicēju pieteikumus un atcēlusi "Auras centram" izsniegto būvatļauju "Depo" būvniecībai.

Tomēr uzņēmums par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību.

Kā aģentūru LETA informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis, septembrī lietā nopratināti divi liecinieki un uzklausīti procesa dalībnieku paskaidrojumi. Tālāk lieta tiek skatīta rakstveida procesā. 

Tiesa arī konstatējusi, ka vēl nepieciešams iegūt papildu informāciju no VPVB, tādēļ lietas izskatīšana atlikta. Lietas turpmākā izskatīšana noteikta rakstveida procesā 6.novembrī.