"Jaunā vienotība": EM idejas par nodokļu celšanu degvielai un automašīnām ir absurdas un nepārdomātas (2)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Paula Čurkste / LETA

Ekonomikas ministrijas piedāvātās idejas par nodokļu celšanu fosilajai degvielai un ar fosilo degvielu darbināmām kā jaunām, tā lietotām automašīnām nav pārdomātas un izdiskutētas, aģentūru LETA par savu viedokli informēja partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV).

Politiskais spēks uzskata, ka tālredzīgi klimata politikas instrumenti ieviešami pārdomāti un saskaņā ar sabiedrības reālajām iespējām, savukārt Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā periodam līdz 2030.gadam piedāvātās idejas par nodokļu celšanu fosilajai degvielai un ar fosilo degvielu darbināmām kā jaunām, tā lietotām automašīnām nav pārdomātas un izdiskutētas.

"Jebkuram priekšlikumam, kas saistīts ar būtiskām nodokļu maiņām, jābūt rūpīgi izsvērtam un vērstam uz sabiedrības nevienlīdzības mazināšanu, kas ir arī viens no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības izvirzītajiem mērķiem," skaidroja JV.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis uzsvēra, ka valdība Saeimā iesniegusi 2020.gada budžeta projektu, kurā nodokļi iedzīvotājiem netiek celti un kas ir vērsts uz to, lai pakāpeniski izlīdzinātu dzīves līmeni Latvijas cilvēkiem. "Idejas par jauniem nodokļiem, tai skaitā automašīnām un degvielai, ir pilnīgi nepamatotas, un šāds ierosinājums ir absurds, ņemot vērā realitāti, īpaši Latvijas reģionos," uzskata politiķis.

Arī partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijas ierēdņu sagatavotais dokuments, kurā ietvertas iepriekšminētās idejas, ir nekompetents un pārsteidzīgs. "Šādu no konteksta atrautu ideju virzīšana bezatbildīgā veidā rada trauksmi sabiedrībā un negatīvu reakciju pret iniciatīvām, kuru mērķis ir tālredzīga klimata politika," norādīja Ašeradens.

JV aicinās valdības koalīcijas partijas, kuru atbildībā ir Ekonomikas un Satiksmes ministrijas, apturēt dokumenta tālāku virzību un to būtiski pārstrādāt, ņemot vērā sabiedrības intereses. JV politiķi pārliecināti, ka kompetenti izstrādāta un ieviesta klimata politika patiesi var kalpot Latvijas ekonomikas attīstībai un sabiedrības labklājībai.

Kā ziņots, EM sabiedriskajai apspriešanai ir nodevusi Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.- 2030.gadam, kura rezultātā braukšana ar automašīnu var tikt padarīta par bagātnieku privilēģiju, jo nozīmēs nodokļu palielināšanu degvielai, transportam un pilnīgi jauna nodokļa ieviešanu "rūpēs par klimatu", vēstīja laikraksts "Neatkarīgā".

Dokumenta melnrakstā atrodama sadaļa "Transports un nodokļu zaļināšana". Kā uzsver laikraksts, ja valdība šo plānu tiešām apstiprinās pašreizējā redakcijā, "ikvienu vidusmēra mājsaimniecību sagaida nozīmīgs labklājības kritums. Automašīna kļūs par privilēģiju bagātniekiem un nepanesamu slogu trūcīgajiem. Ikviena dzīves joma, kurā transports nepieciešams loģistikai, sadārdzināsies. Un uz tāda fona jau janvārī gaidāmais akcīzes nodokļa kāpums degvielai šķitīs tīrais sīkums."

Atbilstoši dokumentam, no 2025.gada tiek plānots palielināt akcīzes nodokļa likmi benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei (LPG). Palielināts tikšot arī transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem fosilās enerģijas automobiļiem, kā arī plānots ieviest pilnīgi jaunu pirmreizēju transportlīdzekļa reģistrācijas nodokli, kas tiks aprēķināts, balstoties uz transportlīdzekļa CO2 emisiju ietilpību, motora tilpumu un pilno masu.

"Ņemot vērā, ka transports ir lielākais energoresursu patērētājs un siltumnīcefekta gāzu emisiju avots Latvijā, ir nepieciešams aktīvi īstenot pasākumus tieši transporta darbībās, lai būtiski veicinātu transporta enerģijas izmantošanas samazināšanu un mazāku transportlīdzekļu izmantošanu," nodokļu zaļināšanas sadaļā skaidrota nepieciešamība palielināt nodokļus.

Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē piedalījušās kopumā septiņas ministrijas. Ekonomikas ministrija ir dokumenta virzītāja, bet tieši par transporta sadaļas saturu atbildīgā ir Satiksmes ministrija, savukārt par nodokļu "zaļināšanu" - Finanšu ministrija.

Taujāta, kā nodokļu palielināšanas plāni iet kopā ar valdības solījumu nodokļu slogu nepaaugstināt, Finanšu ministrija atbildējusi, ka sabiedriskajai apspriešanai publicētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam iekļautie nodokļu pasākumi gan attiecībā uz degvielu, gan attiecībā uz transportlīdzekļu nodokļiem vēl tiks vērtēti nākamo nodokļu politikas pamatnostādņu ietvaros, kuras ministrija izstrādās.

Svarīgākais
Uz augšu