Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

"Ja tev liek kāpt konteinerā, tad nav nekādas izvēles - ir jākāpj"

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: AFP/SCANPIX

Mežā netālu no Francijas ziemeļos esošās ostas pilsētās Denkerkas atrodas Putukas bēgļu nometne, kur uz katru labumu jāstāv rindā. Daudzi visvairāk gaida uz vienu lietu: kad pienāks viņu kārta paslēpties kravas konteinerā, kas ir ceļā uz Lielbritāniju.

Nometnē mitinās apmēram 500 migranti no Afganistānas, kurdu apdzīvotajām teritorijām Irākā un Irānā.

Nometnē visi ir dzirdējuši par 39 cilvēkiem, kurus mirušus atrada kravas auto konteinerā-saldētavā. Konteiners bija mērojis ceļu pār Lamanša šaurumam no Beļģijas.

"Tas ir ļoti smagi," BBC žurnālistiem saka Serbazs. "Visiem ir bail kāpt iekšā jebkādos konteineros."

Serbazs ar sievu, kura ir astotajā grūtniecības mēnesī, pirms nedēļas ieradās Putukas bēgļu nometnē no Irākas.

Tā kā ostās drošības pasākumi ir augstā līmenī, daudziem migrantiem vienīgā iespēja nokļūt Lielbritānijā ir cilvēku kontrabandisti. Taču migranti nevar zināt, uz ko parakstās.

"Ja tev liek kāpt konteinerā, tad nav nekādas izvēles - ir jākāpj. Viņi spējīgi uz visu," saka Serbazs. "Ja tev ar viņiem ir kāda darīšana, tad viņi ir jāklausa un jādara viss, ko liek."

Kāda sieviete no ģimenēm atvēlētās bēgļu nometnes zonas stāsta - viņa ar citiem migrantiem esot braukusi slēgtā konteinerā, taču kļuvis grūti elpot. Viņi sākuši kliegt un dauzīt pa konteinera sienām, bet kravas auto vadītājs viņus tikai nolamājis. 

Migrantiem nācās zvanīt policijai, kuri izsekoja tālruņa raidītajam GPS signālam un atbrīvoja viņus.

Kurds Taišs stāsta, ka vairākkārt esot mēģinājis šķērsot Lamanšu ar saldēšanas iekārtām aprīkotā konteinerā. Visas reizes viņu atrada robežsardze.

"Dažreiz mēs esam laimīgi, ka viņi izglāba mūsu dzīvības," saka Taišs. "Citreiz mēs bēdājamies, ka mūs neielaida Lielbritānijā."

Taišs atzīst, ka 39 cilvēku nāve Eseksā viņu šokējusi, taču neatturēs no turpmākiem mēģinājumiem.

"Mēs atrodamies starp divām nāvēm," viņš skaidro. "Ja mēs atgrieztos dzimtajā zemē, mūs gaidītu nāve. Ja mēģinām tikt uz Lielbritāniju, arī tad mūs varbūt gaida nāve.

Trīsdesmit deviņi cilvēki nomirst konteinerā, bet manā valstī mirst tūkstošiem. Es domāju, ka tā ir laba nāve, labāka nekā manā valstī."

Francijas ostās Denkerkā un Kalē tiek ievērotas stingras drošības prasības, taču tās atrodas ļoti tuvu Lielbritānijai un šā iemesla dēļ ir pievilcīgas gan migrantiem, gan arī cilvēku kontrabandistiem. Viņi par viena cilvēka pārvešanu prasa līdz pat 10 000 eiro. Bez maksāšanas migranti nevar tikt iekša konteineru novietnēs, tāpēc šis "bizness" ir cilvēktirgotāju grupējumu rokās.

"Cilvēki mirst jūrā," saka Serbazs. "Un cilvēki mirst konteineros."

Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) datiem, pērn kara, konfliktu un vajāšanas dēļ savas mājas nācās pamest vairāk nekā 70 miljoniem cilvēku. Tas ir augstākais piespiedu kārtā migrējušo cilvēku skaits, kādu organizācija fiksējusi savā gandrīz 70 gadu pastāvēšanas vēsturē.

Mēģinot šķērsot Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā, šogad noslīkuši vairāk nekā 1000 migrantu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu