Migrantiem nācās zvanīt policijai, kuri izsekoja tālruņa raidītajam GPS signālam un atbrīvoja viņus.
Kurds Taišs stāsta, ka vairākkārt esot mēģinājis šķērsot Lamanšu ar saldēšanas iekārtām aprīkotā konteinerā. Visas reizes viņu atrada robežsardze.
"Dažreiz mēs esam laimīgi, ka viņi izglāba mūsu dzīvības," saka Taišs. "Citreiz mēs bēdājamies, ka mūs neielaida Lielbritānijā."
Taišs atzīst, ka 39 cilvēku nāve Eseksā viņu šokējusi, taču neatturēs no turpmākiem mēģinājumiem.
"Mēs atrodamies starp divām nāvēm," viņš skaidro. "Ja mēs atgrieztos dzimtajā zemē, mūs gaidītu nāve. Ja mēģinām tikt uz Lielbritāniju, arī tad mūs varbūt gaida nāve.
Trīsdesmit deviņi cilvēki nomirst konteinerā, bet manā valstī mirst tūkstošiem. Es domāju, ka tā ir laba nāve, labāka nekā manā valstī."
Francijas ostās Denkerkā un Kalē tiek ievērotas stingras drošības prasības, taču tās atrodas ļoti tuvu Lielbritānijai un šā iemesla dēļ ir pievilcīgas gan migrantiem, gan arī cilvēku kontrabandistiem. Viņi par viena cilvēka pārvešanu prasa līdz pat 10 000 eiro. Bez maksāšanas migranti nevar tikt iekša konteineru novietnēs, tāpēc šis "bizness" ir cilvēktirgotāju grupējumu rokās.
"Cilvēki mirst jūrā," saka Serbazs. "Un cilvēki mirst konteineros."
Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) datiem, pērn kara, konfliktu un vajāšanas dēļ savas mājas nācās pamest vairāk nekā 70 miljoniem cilvēku. Tas ir augstākais piespiedu kārtā migrējušo cilvēku skaits, kādu organizācija fiksējusi savā gandrīz 70 gadu pastāvēšanas vēsturē.
Mēģinot šķērsot Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā, šogad noslīkuši vairāk nekā 1000 migrantu.