No piektdienas ECB sāksies jauna ēra ar dažādiem izaicinājumiem (5)

Kad pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājam Mario Dragi tika uzdots jautājums, vai viņa pēctecei ECB prezidenta amatā Kristīnei Lagārdai būs tikpat dramatisks astoņu gadu termiņš, kādu pieredzēja Dragi, aizejošais ECB vadītājs atbildēja, ka viņš “ko tādu nevienam nevēlētu”.

Tomēr, kad Lagārda piektdien stāsies Eiropas visspēcīgākās finanšu iestādes vadītājas amatā, viņai nāksies apzināties, ka ECB joprojām nāksies saskarties ar dažādiem pieaugošiem izaicinājumiem. Viņas darbs būs saistīts ar eirozonas procentu likmju noteikšanu, eiro piedāvājuma kontroli un 19 valstu grupas centrālo banku uzraudzību.

Investori rūpīgi sekos līdzi Lagārdas katram vārdam, lai uzzinātu, kas notiek finanšu tirgos. Viņa stājas amatā laikā, kad banka piedzīvo vienu no vissarežģītākajiem periodiem tās vēsturē, kas faktiski ir aizēnojis Dragi darbu pēdējo mēnešu laikā.

Dragi pēdējos astoņus gadus ir pavadījis, paplašinot savas pilnvaras, lai aizstāvētu Eiropas vienoto valūtu eiro pret finanšu krīzi, kas piemeklēja pasauli desmitgades sākumā. 72 gadus vecais Dragi pamet amatu, zinot, ka darbs ir pabeigts tikai daļēji.

Pašlaik notiek globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, savukārt ekonomisti pārmet, ka centrālajām bankām trūkst enerģijas, lai stimulētu ekonomiku, un šī kritika kļūst arvien skaļāka.

"Monetārā politika ir palikusi gandrīz bez munīcijas. Ja centrālās bankas par to nerunās skaidrā valodā, finanšu tirgos var rasties zināmi satricinājumi," saka Olivjē Blanšards, kurš bija SVF galvenais ekonomists četrus gadus, strādājot Lagārdas vadībā.

"Tātad Kristīnei Lagārdai ir atklāti jāpasaka, ka viņa un ECB var darīt vairāk, vienlaikus uzstājīgi lūdzot palīdzēt citiem, ieskaitot arī fiskālās politikas veidotājus."

SVF šomēnes brīdināja, ka pasaules ekonomika ir nonākusi “nestabilā” situācijā, un samazināja izaugsmes prognozi līdz zemākajam līmenim kopš 2008. gada krīzes. Kā galvenie iemesli tiek minēti ASV un Ķīnas tirdzniecības karš un nebeidzamā neskaidrība saistībā ar “Brexit”. Īpaši smagi ir cietusi Vācijas no eksporta atkarīgā ekonomika, un eirozonas telpa atrodas uz lejupslīdes robežas.

Dragi vadībā ECB negaidīti pārcēlās uz negatīvo procentu likmju pasauli, kas daudziem lieliem investoriem liek maksāt par naudas noguldīšanu bankās, vienlaikus paplašinot ECB bilanci, iegādājoties 2,6 miljardus eiro vērtās obligācijas, ko emitējušas valdības un kompānijas.

Dragi nereti piemin 11 miljonus darbavietu Eiropā, kas izveidotas pēdējā desmitgadē, kā pierādījumu tam, ka šāda negatīvo procentu likmju politika darbojas, savukārt ECB lēš, ka bez tās darbībām eirozonas ekonomika šodien būtu gandrīz par vienu procentu mazāka.

Tomēr bankas un apdrošinātāji sūdzas par negatīvo procentu likmju negatīvo ietekmi uz viņu uzņēmējdarbības modeļiem. Citi uztraucas, ka ECB lētā naudas plūsma nekustamā īpašuma tirgū rada burbuļus un atbalsta dažādas kompānijas, kas citādāk sabruktu. ECB noguldījumu procentu likme ir rekordzemā līmenī - mīnus 0,5%. Tās obligāciju pirkšanas programma ir tuvu dažādiem ierobežojumiem attiecībā uz to, cik lielu daļu no katras valsts parāda tā var iegūt.

ASV Federālās rezerves un Anglijas Banka ir izvairījušies no negatīvām likmēm, tāpēc tām ir lielākas iespējas reaģēt uz jebkuru krīzi.

"Ir noteikti ierobežojumi, cik tālu un cik dziļi var doties negatīvo likmju teritorijā," nesen intervijā CBS sacīja Lagārda. "Visam ir sava “grīda”, taču šobrīd mēs to neesam sasnieguši."

Lagārdas uzdevumu vēl vairāk sarežģī fakts, ka centrālās bankas pagājušajā mēnesī pieņēma lēmumu samazināt procentu likmes un mēnesī emitēt 20 miljardus euro, lai iegādātos vairāk obligāciju.

Vācijas, Francijas, Nīderlandes un Austrijas centrālo banku vadītāji, kas pārstāv vairāk nekā pusi no eirozonas pēc iedzīvotāju skaita un ekonomiskajiem rādītājiem, kritizējuši ECB pieņemtos “pretkrīzes pasākumus”. Tiek norādīts, ka ECB lēmumi bijuši pretrunā ar tās dalībnieku ieteikumiem.

"Es ceru, ka domstarpību līmenis palielināsies nevis tāpēc, ka cilvēki kļūst arvien ekstrēmāk noskaņoti, bet gan tāpēc, ka papildus pasākumu ieguvumi būs mazāk acīmredzami," saka Blanšards, kurš pašlaik ir Pētersona Starptautiskās ekonomikas institūta vecākais pārstāvis Vašingtonā.

Neierasti intensīvās debates ECB valdē, kas ir galvenā lēmējinstitūcija ar 19 eirozonas valstu centrālo banku vadītājiem, iespējams, apgrūtinās Lagārdas turpmāko monetārās politikas mīkstināšanu. Tas varētu dot ieguldītājiem negatīvus signālus, jo finanšu tirgos līdz nākamajam pavasarim cenas noteiktas ar citām likmēm.

“Nav šaubu, ka komandas gara uzlabošana ECB valdē ir svarīgs izaicinājums Kristīnei Lagārdai un mums visiem,” saka Somijas centrālās bankas vadītājs Olli Rēns. "Viena no viņas izcilajām īpašībām ir komandas saliedēšana, kā arī komunikācijas prasmes, tāpēc ļoti ceru, ka viņa to labi izmantos."

Lagārda daudzējādā ziņā ir netradicionāla izvēle ECB vadītāja amatam. Atšķirībā no vairuma centrālo banku vadītāju, 63 gadus vecā sieviete nav ekonomiste, un viņa nekad nav strādājusi ar monetārās politikas izstrādi un ieviešanu. Lai kompensētu savu tehnisko zināšanu trūkumu, viņa, visticamāk, paļausies uz Filipu Leinu, kas ir bijušais Īrijas centrālās bankas vadītājs. Viņš šovasar kļuva par ECB galveno ekonomistu.

"Viņa zināmā mērā ir pretstats Dragi," saka “Pictet Wealth” eksperts Frederiks Dukrē. “Viņa nav ekonomikas eksperte un nav tik daudz iesaistījusies centrālās bankas darbības “melnajos darbos” kā Dragi. Viņa pārstāv ideju par politiskāku ECB. ”

Pēc tiesību studijām Parīzes Universitātē Lagārda ieguva maģistra grādu politikas zinātnē. Viņa divreiz saņemot atteikumu no Francijas Valsts administrācijas skolas, kas kalpo kā apmācību vieta Francijas politiskajai elitei , viņa pievienojās 1981. gadā pievienojās ASV advokātu birojam “Baker McKenzie”. Vēlāk Lagārda kļuva par šī biroja izpildkomitejas priekšsēdētāju, bet 2005. gadā kļuva par ministru Francijas valdībā prezidenta Žaka Širaka vadībā. Viņa pēctecis Nikolā Sarkozī nominēja Lagārdu par Francijas pirmo sievieti - finanšu ministri.

Rietumvalstu līderu vidū Lagārda ieguva atzinību par viņas mierīgo un kompetento rīcību finanšu krīzes laikā. Tieši tas viņu padarīja par galveno kandidāti kļūt par Dominika Štrausa – Kāna pēcteci, kurš bija spiests pamest SVF vadītāja amatu pēc apsūdzībām seksuālā uzmācībā 2011. gadā.

Tur Lagārda guva cieņu par viņas diplomātiskajām prasmēm un spēju rast vienprātību, piemēram, sarunu laikā par Grieķijas glābšanu 2012. gadā, kas palīdzēja izvairīties no eirozonas sabrukuma.

Investori uzskata, ka Lagārda atbalsta Dragi ieceres galvenajās monetārās politikas jomās, par ko liecina pozitīvi signāli akciju tirgos, kad tika paziņots par viņas iecelšanu amatā.

Tomēr citās jomās no viņas tiek gaidīta ļoti atšķirīga politika. Nākamā ECB prezidente ir siltāka un savā ziņā kolorītāka personība, nekā aizejošais prezidents Dragi.

Tāpat jāņem vērā, ka pagājušajā nedēļā Berlīne izraudzījās ekonomikas profesori Izabellu Šnabeli kā vienu no ECB valdes loceklēm. Līdz ar to, Lagārda būs viena no tikai divām sievietēm, kas darbosies 25 cilvēku lielajā ECB valdē. Lagārda reiz jokojusi, ka “no finanšu krīzes varēja izvairīties, ja “Lehman Brothers” būtu bijušas “Lehman Sisters”*. Tāpat pastāv iespēja, ka viņa varētu izmantot savu stāvokli, lai risinātu dzimumu nevienlīdzības problēmu centrālajā bankā, finansēs un ekonomikā kopumā.

Lagārda, ierodoties uz iztaujāšanu Eiropas Parlamentā septembrī, solīja klimata pārmaiņu seku novēršanu padarīt par “kritisku” prioritāti ECB. Viņa sacīja deputātiem, ka tā var “novirzīt” aktīvu pirkumus uz zaļajām obligācijām, kad regulatori vienojas par kopīgu sistēmu ilgtspējīgai finansēšanai.

“Tur, kur viņa varētu virzīties un, iespējams, arī ir kāda rīcības telpa, ir aktīvu pirkšanas virzība, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas,” saka Lukrecija Reihlina, Londonas Biznesa skolas ekonomikas profesore un ECB bijusī pētījumu vadītāja. "Par to domā daudzas centrālās bankas."

Šāds solis varētu mudināt valdības ieguldīt vairāk naudas klimata pārmaiņu politikā, lai sasniegtu Parīzes klimata vienošanās mērķus oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai, kas veicinātu arī ekonomisko aktivitāti.

Tomēr, ja ECB sāktu pirkt zaļās obligācijas no valdībām, tai varētu pārmest robežu izlīdzināšanu starp monetāro un fiskālo politiku, it īpaši no Vācijas. ECB saņem nopietnāko kritiku tieši no Vācijas, kur tai regulāri tiek pārmests, ka ECB soda valsts lielākos krājējus, vienlaikus uzslavējot izšķērdīgās Dienvideiropas valstis. Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Veidmans pat sniedza liecības pret ECB konstitucionālās tiesas lietā par tās obligāciju pirkšanas programmu.

Mēģinājumi izskaidrot monetāro ECB politiku Vācijā bieži rada politiķu un plašsaziņas līdzekļu negatīvu atbalstu, saka bijušais ECB starptautiskās politikas analīzes vadītājs Marsels Fratšers, kurš tagad vada Vācijas ekonomisko pētījumu institūtu Berlīnē.

"Manas lielākās cerības uz Lagārdu ir tās, ka viņa spēs veiksmīgi komunicēt arī ar vienkāršu cilvēku uz ielas, par to, kādas ir ECB politikas priekšrocības, pat ja arī šie cilvēki neko nenopelna no saviem bankas noguldījumiem," sacīja Fratšers.

Potenciālais risinājums problēmām, ar kurām būs jāsaskaras jaunajai ECB vadītājai, būtu ieteikt Eiropas valstu valdībām ar spēcīgu budžetu, it īpaši Vācijai, pārtraukt fiskālo piesardzību un izmantot to ekonomikas stimulēšanai, ko Lagārda ne reizi vien ir atkārtoti atbalstījusi.

Dragi ir teicis, ka ASV prezidenta Donalda Trampa nodokļu samazināšanas politika ir galvenais iemesls, kāpēc Amerikā izaugsme un inflācija ir augstāka nekā eirozonā, vienlaikus aicinot Eiropas līderus darīt vairāk.

Ekonomisti sagaida, ka Lagārda izmantos savu politisko pieredzi un kontaktus, lai mēģinātu izkļūt no iespējamā ekonomiskā strupceļa.

"Lielākais izaicinājums, ar kuru saskaras Kristīne Lagārda, būs panākt, lai Berlīne veiktu nozīmīgu fiskālo stimulu," saka Stenfordas universitātes Hūvera institūta eksperts Melvins Krauss.

"Vācijas nevēlēšanās iesaistīties ekonomikas stimulēšanas aktivitātēs bija galvenais iemesls, kāpēc Dragi nespēja atrisināt Eiropas pārāk zemās inflācijas problēmu un kāpēc Lagārda var piedzīvot līdzīgu likteni."

Paredzams, ka Lagārda sāks darbu pie pirmā ECB stratēģiskā pārskata ECB galvenajiem monetārās politikas mērķiem un instrumentiem 16 gadu garumā. Tas varētu kļūt par nākamo kaujas laukums starp “baložiem” un “vanagiem” - tiem, kuri atbalsta lielākus monetāros atvieglojumus, un tiem, kas pret to cīnās.

Īpaši strīdīgs jautājums ir par to, vai izdarīt zināmu spiedienu uz centrālajām bankām, mainot to galveno mērķi sasniegt inflāciju zem 2%, ko tās nav izdarījušas gadiem ilgi, jo patēriņa cenas ir stagnējušas visā pasaulē.

"ECB saskaras ar monetārās politikas pārslodzes risku. Tai jārēķinās ar izaicinājumiem, īstenojot savus inflācijas mērķus, un šajā laikā arvien pieaug arī citi riski," saka Nīderlandes centrālās bankas vadītājs Klāss Knots.

Kad ECB tika izveidota 1998. gadā, tā tika veidota pēc Vācijas centrālās bankas, koncentrējoties uz inflācijas robežu turēšanu un tās neatkarības no valdībām saglabāšanu. Tas ietvēra stingru jebkāda veida finansēšanas aizliegumu. Kopš varas pārņemšanas 2011. gadā, Dragi ir izmainījis ECB darbu, padarot to līdzīgu ASV Federālajām rezervēm, palielinot tās rīcībā esošos instrumentus un nodrošinot lielāku elastību “cenu stabilitātes” pilnvarās.

Kad Eiropas dienvidu valstis 2012. gadā saskārās ar aizvien lielākām aizņēmumu izmaksām un banku sistēmu sabrukumu, Dragi solīja darīt “visu, kas nepieciešams”, tādējādi izpelnoties plašu atzinību par eiro saglabāšanu.

Kad Eiropas Parlamenta deputāti vaicāja, vai Lagārda piekrīt Dragi apņēmībai darīt visu iespējamo, lai aizsargātu eirozonu, viņa atbildēja, ka viņa centīsies izvairīties no nokļūšanas šādās situācijās.

"Es ceru, ka man nekad nevajadzēs kaut ko tādu teikt, jo, ja es to darīšu, tas nozīmēs, ka citi ekonomikas politikas veidotāji nav izdarījuši to, kas viņiem ir jādara," viņa sacīja. Lagārda uzsvēra, ka ECB nevar vilkt burvju nūjiņu un turpināt glābties. Viņa piebilda: “Es neesmu burvju feja.”

*"Lehman Brohers" - tiešā tulkojumā "Lēmana brāļi"; "Lehman Sisters" - "Lēmana māsas"