Novecojusi infrastruktūra, darba vietu trūkums un faktiska atbalsta neesamība pēc atbrīvošanas no cietuma. Tie ir galvenie šķēršļi efektīvai bijušo notiesāto resocializācijai. Šīs un citas problēmas atklāja Valsts kontrole (VK) revīzijā par noziedznieku resocializācijas efektivitāti Latvijā. TVNET bija ekskluzīva iespēja vieniem no pirmajiem iepazīties ar revīzijas ziņojumu.
Resocializācijas (ne)efektivitāte
Šobrīd Latvijas cietumos atrodas ap 3,5 tūkstošiem cilvēku. 55% notiesāto sodu izcieš atkārtoti. Tajā skaitā 38% izcieš sodu trešo, ceturto vai vairākas reizes pēc kārtas. Līdz ar to VK secina: noziedznieku resocializācijas sistēma strādā tukšgaitā.
VK savā ziņojumā izceļ vairākas lietas, kas būtu jādara, lai uzlabotu resocializācijas efektivitāti.
No ziņojuma izriet, ka
ļoti būtiski ir izveidot sava veida “tiltu” starp ieslodzījuma vietu un brīvību.
Šobrīd bijušajiem ieslodzītajiem trūkst valsts, pašvaldību un arī sabiedrības atbalsta likumīgas dzīves iesākšanai. Šie atbalsta pakalpojumi būtu jāveido un jānodrošina nevalstiskajām organizācijām (NVO) un pašvaldībām, taču šeit ir jāizdomā valsts atbalsta mehānismi.
Par revīzijā konstatētajām problēmām portāls TVNET runāja ar Valsts kontroles padomes locekli Ilzi Grīnhofu:
Kāda loma ir cietuma infrastruktūrai ieslodzīto resocializācijā?
2018. gadā jau bija jābūt uzceltai jaunajai ieslodzījuma vietai, bet mēs redzam, ka šis jautājums arvien tiek atlikts. Tam, protams, ir ietekme.
Novecojusī infrastruktūra neļauj ieviest tādus pasākumus, kādi būtu nepieciešami, lai resocializāciju vispār varētu nodrošināt.