Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/10/29/12696817t1hafc5.jpg)
Tārpejas jeb hipotētiskas laiktelpas caurules, kas savieno divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus, joprojām pastāv tikai teorijā, tomēr tas nenozīmē, ka fiziķi nemeklē tās arī realitātē. Jaunā pētījumā zinātnieki apraksta, kā tārpejas varētu atrast mūsu galaktikā.
Šīs hipotētiskās laiktelpas caurules, ko veido gluži kā papīrs salocīti kosmosa reģioni, ir aprakstīti jau Einšteina relativitātes teorijā. Lai tie varētu veidoties ir nepieciešami ekstrēmas gravitācijas apstākļi – aptuveni tādi, kas pastāv supermasīvu melno caurumu tuvumā.
Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Physical Review D”, divi pētnieki radīja metodi, kā mūsu galaktikā apkārt melnajam caurumam “Sagittarius A*” atrast šīs tārpejas. Ja tur tās eksistē, zvaigznes vienā caurules pusē būtu otrā pusē esošo zvaigžņu gravitācijas ietekmētas.
Ja fiziķi identificētu sīkas izmaiņas zvaigžņu orbītās, piemēram, zvaigznes “S2” orbītā, kas apriņķo “Sagittarius A*”, tas nozīmētu, ka tuvumā atrodas tārpeja.
Pašreizējās metodes nav pietiekami smalkas, lai ar tām varētu novērot nelielās izmaiņas orbītā, ko izraisītu zvaigznes otrā tārpejas pusē, tomēr ar jauno metodi un ilgākiem novērojumiem to varētu izdarīt jau tuvāko dažu gadu desmitu laikā. Tiesa, šo izmaiņu identificēšana uzreiz nepierādītu, ka tuvumā ir tārpeja.
“Kad mēs panāktu precizitāti, kas vajadzīga mūsu novērojumos, mēs varētu teikt, ka tārpeja ir visticamākais “S2” potenciālās perturbācijas skaidrojums. Tomēr pagaidām mēs to nevaram teikt, jo arī citi objekti tajā pašā tārpejas pusē var ar savu gravitācijas spēku ietekmēt orbītu,” skaidroja viens no pētījuma autoriem Dejans Stojkovičs.
Tomēr ne visi ir tik pārliecināti.
Zvaigznes izmainītā trajektorija tārpejas dēļ “nav novērojama neatkarīgi no tā, cik precīzi ir mērījumi. Tas ir tāpēc, ka pat ar precīzākajiem mērinstrumentiem astronomi varētu tikai izmērīt zvaigznes totālo paātrinājumu, nevis papildu paātrinājumu, ko izraisītu pretējā tārpejas pusē esošas zvaigznes gravitācijas spēks,” komentēja fiziķis Sergejs Krasņikovs, kurš nebija iesaistīts jaunajā pētījumā.
Kā arī – ja tārpeja kādreiz arī tiktu atrasta, tajā nevarētu iekļūt.
Cilvēki un kosmosa kuģi nevarētu ielidot tārpejā, jo “būtu nepieciešams negatīvas enerģijas avots, lai saglabātu tārpeju atvērtu, un mēs nezinām, kā to izdarīt. Citiem vārdiem sakot, lai radītu milzīgu, stabilu tārpeju, mums būtu nepieciešama maģija,” piebilda Stojkovičs.