Līdera Abu Bakra al Bagdadi vadībā džihādistu grupējums “Islāma valsts” no nelielas radikāļu bandas izauga par lielāko un biedējošāko teroristisko organizāciju pasaulē, kas savas aktivitātes izvērsa visā pasaulē. Nav šaubu, ka “Islāma valsts” atradīs veidus, kā pielāgoties un atgūties gan pēc dramatiskās teritoriju zaudēšanas, ko tā piedzīvojusi, gan arī pēc Bagdadi likvidēšanas pagājušās nedēļas beigās.
Kādas ir “Islāma valsts” perspektīvas pēc grupējuma līdera nāves - atbildi uz šo jautājumu meklē Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
Foto: Vieta, kur tika nogalināts "Islāma valsts" līderis Abu Bakrs al Bagdadi
Ātra vadības maiņas nodrošināšana
“Islāma valsts” līderi jau ilgstoši gatavojušies iespējamai līdera nāvei. Grupējums vēlēsies demonstrēt tā elastīgumu un signalizēt tā sekotājiem, ka vadoņa zaudējums nav “Islāma valsti” pavisam izsitis no līdzsvara.
Ietekmīgāko grupējuma pārstāvju padome jeb šura jau pirms Bagdadi nāves, visticamāk, būs apsvērusi vairākus iespējamos viņa pēcteča kandidātus.
Prasības “Islāma valsts” jaunā līdera amata kandidātiem ir neapšaubāma lojalitāte grupējumam, pierādītas stratēģiskās plānošanas spējas, kā arī nevainojama reliģiskā audzināšana, pieredze kaujas laukā un gatavība bargi sodīt neticīgos un grupējuma ienaidniekus.
“Islāma valsts” jau no sākta gala ir bijis neparasts ultrakonservatīvo džihādistu un bijušā Irākas prezidenta Sadama Huseina militārā un izlūkošanas aparāta jeb baatistu sakausējums.
Baasisti grupējuma uzplaukuma sākumā nodrošināja ieročus, sprāgstvielas, izlūkošanu un plānošanu, savukārt džihādisti piedāvāja savu fanātismu un brīvprātīgos teroristus pašnāvniekus.