Vērtēs priekšlikumu PVN likumu saskaņot ar ES tiesību aktiem

Lai vienkāršotu PVN iekasēšanas procedūras un novērstu praktiskās grūtības, ko radīja atšķirīgs regulējums ES dalībvalstīs, ar direktīvu tiek noteikts, ka preču piegāde uz noliktavu nozīmē vienu vienīgu piegādi nosūtītāja valstī un preču iegādi Kopienas iekšienē tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava. Rezultātā preču piegādātājam nebūs pienākuma obligāti reģistrēties citas dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā, lai varētu deklarēt preču iegādi ES teritorijā.

Ņemot vērā minēto, likums ir papildināms ar jaunu pantu, kurā ir atrunāti nosacījumi preču piegādei uz noliktavu citā dalībvalstī. Ja neizpildās preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī nosacījumi, darījums tiek pārkvalificēts par preču piegādi ES teritorijā ar visām no tā izrietošajām PVN piemērošanas sekām. Tāpat likums tiek papildināts ar regulējumu, kas nosaka darījuma brīdi minētajā darījumā.

Papildus minētajam likumprojektā ir iekļautas normas, kas preču piegādes uz noliktavu gadījumā nosaka darījuma vietu preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī ietvaros veiktajai preču piegādei un preču iegādei ES teritorijā, kā arī precizēti nosacījumi reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā citas dalībvalsts PVN maksātājam, veicot preču piegādi no citas dalībvalsts uz noliktavu iekšzemē. Pēc analoģijas ar gadījumiem, kad iekšzemes reģistrēts PVN maksātājs veic preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, notiek arī citas dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja preču piegāde uz noliktavu iekšzemē. Citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam, veicot šādu darījumu, ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja izpildās attiecīgie nosacījumiem veicamajai preču piegādei uz noliktavu iekšzemē. Tomēr brīdī, kad attiecīgie nosacījumi vairs neizpildās, veiktā preču ievešana uz noliktavu iekšzemē tiek pārkvalificēta par parastu preču piegādi un preču iegādi ES teritorijā. Tādā gadījumā citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jādeklarē veiktā preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā.

Atbilstoši pašreizējai situācijai, kas balstās uz ES Tiesas interpretāciju, PVN reģistrācijas numurs ir tikai formāla prasība PVN atbrīvojuma piemērošanai. Derīga PVN numura neesamība neliedz piemērot PVN atbrīvojumu, bet dalībvalstis par šo pārkāpumu var uzlikt tikai administratīvus sodus. Direktīva paredz noteikt, ka atbrīvojumu par veiktu preču piegādi ES teritorijā var piemērot tikai gadījumā, ja preču saņēmējam citā dalībvalstī ir derīgs PVN reģistrācijas numurs. Tāpat PVN atbrīvojuma piemērošanai ir ieviests nosacījums, ka preču pircējam ir jābūt norādītam kopsavilkuma paziņojumā, ko aizpilda preču piegādātājs. Latvijā nosacījums par citas dalībvalsts preču saņēmēja derīgu PVN reģistrācijas numuru jau ir iestrādāts likumā. Līdz ar to likumā ir jāpārņem tikai nosacījums par preču saņēmēja uzrādīšanu kopsavilkuma paziņojumā.

Direktīvā ir noteikts, ka darījumu ķēde ir vienu un to pašu preču secīgas piegādes, ja uz piegādājamajām precēm attiecas viena Kopienas iekšējā transportēšana starp divām dalībvalstīm. Atbilstoši ES Tiesas judikatūrai preču transportēšana ir attiecināma tikai uz vienu piegādi darījumu ķēdes ietvaros. Tādējādi arī PVN atbrīvojumu preču piegādei ES teritorijā ir tiesības piemērot tikai vienam ķēdes posmam. Lai palielinātu juridisko noteiktību, Direktīvā ir noteikts, kuram darījumu ķēdes posmam ir piemērojams PVN atbrīvojums par preču piegādi ES teritorijā. Atbilstoši vispārējam nosacījumam PVN atbrīvojums ir piemērojams tikai darījumu ķēdes starpniekam veiktajai preču piegādei. Savukārt gadījumos, kad darījumu ķēdes starpnieks preču piegādātājam ir paziņojis savu PVN reģistrācijas numuru dalībvalstī, no kuras preces tiek nosūtītas vai transportētas, PVN atbrīvojums piemērojams darījumu ķēdes starpnieka veiktajai preču piegādei.

Faktiski PVN nulles procentu likmes piemērošana kādam darījumu ķēdes posmam ir atkarīga no darījumu ķēdes starpnieka izvēles, tas ir, kādu PVN reģistrācijas numuru tas paziņos preču piegādātājam.

Ņemot vērā minēto, likums ir papildināts ar jaunu pantu, kas nosaka PVN nulles procentu likmes piemērošanas nosacījumus darījumu ķēdē. Minētais regulējums neietekmē tā saucamajos "trijstūrveida" darījumos paredzēto vienkāršošanu PVN piemērošanā, tādējādi darījuma ķēdes ietvaros var tik piemēroti arī PVN regulējums, kas attiecas uz šādiem darījumiem.

Citā direktīvā paredzēts PVN atbrīvojums pakalpojumiem, ko sniedz zobu tehniķi, darbojoties savā profesijā, kā arī zobārstu un zobu tehniķu piegādātajām zobu protēzēm. Minētais regulējums ir pārņemts likumā, nosakot, ka no PVN atbrīvo zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem pacientam. Savukārt Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka PVN atbrīvojums nav piemērojams gadījumos, ja zobu tehniķi izgatavo un piegādā protezēšanai zobu protēzes citām ārstniecības iestādēm. Atbilstoši ES Tiesas spriedumā paustajām atziņām no PVN ir atbrīvoti pakalpojumi, ko sniedz zobu tehniķi, darbojoties savā profesijā un zobu tehniķu un zobārstu veiktajām zobu protēžu piegādēm neatkarīgi no šo preču vai pakalpojumu saņēmēja statusa. Tādējādi ir nepieciešams precizēt likumā noteikto atbrīvojumu, paredzot, ka zobu tehniķu sniegtie pakalpojumi un piegādātās protēzes ir atbrīvojumi no PVN ne tikai gadījumos, kad tie tiek sniegti pacientam, bet arī tad, ja tie tiek sniegti citām personām.

Tāpat likumā veikts grozījums, lai precizētu atbrīvojuma no PVN medicīnas pakalpojumiem tvērumu. Izslēdzot no likuma apakšpunkta vārdu "pacients", tiek paplašināta normas piemērošana, to attiecinot arī uz tādiem medicīnas pakalpojumiem, kurus sniedz ārstniecības iestāde citas ārstniecības iestādes pacientam sadarbības līguma ietvaros, kas ir noslēgts starp šādām ārstniecības iestādēm.

Papildus likumā atrunāta priekšnodokļa korekcijas kārtība par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā. Gadījumos, ja reģistrēts PVN maksātājs veic mantisko ieguldījumu citas personas pamatkapitālā un šo ieguldījumu nav paredzēts izmantot ar PVN apliekamajiem darījumiem, ir jāveic priekšnodokļa korekcija, lai aprēķinātu valsts budžetā atmaksājamā atskaitītā priekšnodokļa daļu. Likumā nav atrunāta atmaksājamā priekšnodokļa daļa gadījumos, kad ieguldījums ir nemateriālais ieguldījums (piemēram, datorprogrammas, licences). Tā kā nemateriālajiem ieguldījumiem grāmatvedībā arī tiek rēķināts nolietojums, ir nepieciešams papildināt likumu, nosakot, ka atmaksājamā priekšnodokļa daļa nemateriālajiem ieguldījumiem pēc analoģijas ar pamatlīdzekļiem ir grāmatvedībā uzskaitītā atlikusī vērtība.

Patlaban likumā nav noteikts īpašs regulējums attiecībā uz PVN rēķinu glabāšanas formu. Galvenais pienākums reģistrētam PVN maksātājam ir nodrošināt PVN rēķina izcelsmes autentiskumu, nemainīgu saturu un salasāmību no PVN rēķina izrakstīšanas brīža līdz glabāšanas termiņa beigām. Direktīvā ir paredzēta izvēles iespēja dalībvalstīm attiecībā uz noteikumiem, kas paredz PVN rēķinu glabāšanas formu. Saeimā 2017.gada 9.novembrī pieņemtajos grozījumos likumā "Par grāmatvedību" tika noteikta kārtība, kā papīra attaisnojuma dokumentu pārvērst elektroniskajā formā glabāšanai elektroniskajā vidē. Tā kā PVN rēķins, ja tas satur arī visus likumā "Par grāmatvedību" noteiktos obligātos dokumenta rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu, var tikt izmantots kā grāmatvedības attaisnojuma dokuments, skaidrības labad likumā nepieciešams iekļaut atsauci, ka likumā "Par grāmatvedību" esošais regulējums par papīra attaisnojuma dokumentu glabāšanu elektroniskajā formā ir attiecināms arī uz PVN rēķiniem.

Savukārt attiecībā uz apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu kokmateriālu piegādēm un ar to saistītajiem pakalpojumiem un metāllūžņu piegādēm un ar to saistītiem pakalpojumiem ir nepieciešams noteikt, ka samaksa par tiem veicama, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus. Šādi grozījumi nepieciešami, lai vienādotu prasības attiecībā uz norēķinu kārtību visos apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas gadījumos, kā arī lai efektīvāk sasniegtu šajās jomās izvirzīto PVN krāpniecības apkarošanas mērķi.