Vācijā sākas Berlīnes mūra krišanas 30.gadadienas piemiņas pasākumi

Piemiņas nedēļu oficiāli atklās Berlīnes mērs Mihaēls Millers ceremonijā Aleksandra laukumā, kur 1989.gada 4.novembrī simtiem tūkstoši cilvēku demonstrācijā iestājās par vārda brīvību un demokrātiju.

Šī vēsturiskā diena tiks atdzīvināta teātra uzvedumā.

Šodien atklāta arī izstāde Berlīnes metro līnijā U5. Izstādei dots nosaukums "Nākamā Pietura Brīvība". Fotogrāfijas un citi izstādes materiāli četrās metro stacijās runā par Vācijas vēsturi brīvības un demokrātijas kategorijās.

Tikmēr Vācijas parlamentā pirmdienas vakarā plānota diskusija par šīs miermīlīgās revolūcijas atskaņām, bet pie Brandenburgas vārtiem tapusi mākslas instalācija no vairāk nekā 30 000 lenšu, uz kurām cilvēki uzrakstījuši savus novēlējumus un atmiņas.

Berlīnē šonedēļ vietās, kur norisinājās vēsturiskie 1989.gada  notikumi, plānotas lekcijas, sarunas ar aculieciniekiem, darbosies informatīvi paviljoni, tiks rādītas filmas un būs apskatāmas izstādes un mākslas instalācijas. Šim pasākumu kopumam dots nosaukums "7 dienas - 7 vietas".

Pieminot dienu, kad sākās Berlīnes mūra nojaukšana, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien plāno apmeklēt piemiņas pasākumu Berlīnes mūra memoriālā.

Sestdienas vakarā arī paredzēts liels pasākums pie Brandenburgas vārtiem.

Berlīnes mūri, kas atdalīja Rietumberlīni no komunistu varā esošās tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) galvaspilsētas, totalitārais režīms sāka būvēt 1961.gada augustā, un gandrīz 30 gadus tas kalpoja par spilgtāko Aukstā kara un sadalītās Eiropas simbolu.

1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu.

Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī VDR.