/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Notikumi pasaulē bieži vien norisinās ļoti strauji, tomēr 1989.gada pārmaiņu ātrums un spēks bija kas ārkārtējs. 1989.gada pārmaiņas kulminēja tā gada novembrī ar vienu no slavenākajām epizodēm pasaules neseno laiku vēsturē – Berlīnes mūra krišanu. Mūra krišanu daļēji veicināja birokrātiska kļūda, tomēr tā galu nepārprotami veicināja arī revolūciju vilnis, kas bija pārņēmis Padomju Savienības bloka valstis, galu galā novedot pie komunisma krišanas Eiropā un jaunas pasaules kārtības izveidošanās, raksta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
Kā krita Berlīnes mūris?
1989.gada 9.novembrī – piecas dienas pēc tam, kad protesta akcijā Austrumberlīnē bija sapulcējies pusmiljons cilvēku, Berlīnes mūrim pienāca gals. Austrumvācijas amatpersonas centās nomierināt protestētājus, vēloties nedaudz “pavērt” robežu, kas ļautu austrumvāciešiem vienkāršāk izceļot no valsts.
Viņiem nebija plāna atvērt robežu pilnībā. Plānotajām izmaiņām vajadzēja būt nelielām, tomēr vieds kādā tās tika ieviestas, radīja dramatiskas sekas.
Austrumvācijas valdības rīkojums par izmaiņām tika nodots preses pārstāvim Ginteram Šabovskim, kuram nebija laika to izlasīt pirms preses konferences sākuma. Kad viņš šo rīkojumu nolasīja, reportieri “zaudēja valodu”.
“Privāti ceļojumi ārpus valsts tagad iespējumi bez ierobežojumiem,” paziņoja Šabovksis. Žurnālisti prasīja detalizētāku skaidrojumu.
Šabovskis norādīja, ka, cik viņam esot zināms, jaunā kārtība stājoties spēkā nekavējoties. Patiesībā gan bija plānots, ka tā stāsies spēkā vien nākamajā dienā, un ar priekšnoteikumiem attiecībā uz pieteikšanos vīzām, tomēr Šabovskim nodotajā rīkojuma tekstā tas nebija minēts.
Šī preses konference tika demonstrēta televīzijā un pēc tās Austrumvācieši pūļiem vien devās uz robežu.
/nginx/o/2019/11/05/12716517t1ha3a8.jpg)
/nginx/o/2019/11/05/12716516t1h7fd1.jpg)