"Latvijas Avīzei" zināms, ka mirušās sievietes vīrs un tēvs atrodas pirmstiesas apcietinājumā un uz tiesu tika konvojēti, bet Dāvida ir uz brīvām kājām. Apsūdzētā sieviete savu vainu neatzina, vīrieši atzina daļēji - klāt esot bijuši, darbības veikuši, bet neatļauta ārstniecība neesot bijusi.
Šajā tiesas procesā cietušo personu nav un neviens nekādu kompensāciju nepieprasa. Sēdes noliktas vairākus mēnešus uz priekšu, plānots nopratināt daudzus lieciniekus, tajā skaitā arī Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes garīgais līderis, apsūdzētās sievietes vīrs Jānis Dāvids.
Kā vēstīja "Latvijas Avīze", spriežot pēc avotu stāstītā un atsevišķām publikācijām, Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes locekļi tiek aicināti uz aklu paklausību draudzes līderim, norobežošanos no laicīgās dzīves, mantas neieredzēšanu, atteikšanos no grāmatām, piemiņas lietām, relikvijām, žurnāliem, interneta ziņām, video, kavēšanās atmiņās, attiecību uzturēšanas ar cilvēkiem ārpus draudzes. Slikti esot arī izmantot pasaules gudrības.
Mirušās sievietes vīra māsa tiesā stāstījusi, ka agrāk draudzes locekļiem ārstu apmeklējumi nav bijuši aizliegti. "Taču, kad par draudzes garīgo līderi kļuva Jānis Dāvids, viņš sāka liegt apmeklēt ārstus - to uzskatīja par vājas ticības pazīmi, iešanu pret Dieva gribu. Ja cilvēks saslima, par viņu lūdzās, pielietoja tautas medicīnu," liecinājusi apsūdzētā Renāra māsa.
Pēc viņas stāstītā, draudzes statūtos neesot rakstīts, ka jāizvairās no ārstiem, tikai maksimāli jāpaļaujoties uz ticību. Taču aizliegums parādoties sarunās un ieteikumos. "Tas ir tāds milzīgs psiholoģisks spiediens - to es tikai tagad saprotu, kad esmu no draudzes aizgājusi. Ja es kaut ko gribēju, man vajadzēja prasīt atļauju tētim, savukārt viņš prasīja atļauju draudzes vadībai. Lemt pašai nozīmēja miesas prāta piepildīšanu. Viss bija jāizlūdzas. Visas likstas ar veselību piedēvēja ticības vājumam," sacījusi lieciniece, paužot pārliecību, ka viņas brālis nemeklēja ārstu palīdzību, jo baidījās, ka draudze liks atteikties no tuviniekiem un Dievs sodīs.