Bordānam pārmet tiesu prestiža un autoritātes graušanu (4)

Minētie izteikumi izskanēja preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes, kurā tika atbalstīta specializētās ekonomisko lietu tiesas izveide.

Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka biedrības skatījumā šādi tieslietu ministra - galvenā tiesu politikas veidotāja - publiski paziņojumi, neminot faktus, sabiedrībā rada nepareizu priekšstatu par tiesu sistēmas darbību, grauj sabiedrības uzticību valsts varai kopumā un grauj tiesas prestižu un autoritāti sabiedrības acīs.

Siliņš arī atzīmēja, ka biedrība vairakkārt paudusi nostāju par ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.

Siliņš atzīmēja, ka katrā jomā ir iespējami uzlabojumi, un, tiklīdz tiek atklāti efektīvi veidi, kā to uzlabot, tas arī jādara.

Latvijas Tiesnešu biedrība uzskata, ka viena no valsts varām - tiesu vara - kopumā darbojas pietiekami kvalitatīvi un efektīvi, nodrošinot likuma varu valstī. Tieslietu ministra paziņojumi nav balstīti uz faktiem un tiek izteikti bez jebkāda pamatojuma, uzsvēra Siliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas Tiesnešu biedrība uzskata, ka valstī pastāv un darbojas neatkarīga tiesu vara, kuru nevar ietekmēt ne tieslietu ministrs ar nepārdomātiem vai tieši pretēji - pārdomātiem izteikumiem par kādu lietu virzību tiesā, ne arī kāda cita persona.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) ieceri izveidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kuras darbību paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Pret likuma grozījumiem iestājās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kura ieskatā, regulējuma izstrādē nav ņemtas vērā Tieslietu padomes iebildes, kā arī grozījumi nerisinās tos jautājumus, pret kuriem koalīcija apņēmās cīnīties.

Iekšlietu ministrs aicināja pirms jaunu likumu grozījumu izstrādes veikt tieslietu nozares auditu.

"Ir jāveic tieslietu jomas audits, izvērtējot visus tiesību aktus un līdzšinējās kļūdas, lai virzītos uz priekšu. Gribu sagaidīt auditu un tad izstrādāt jaunus tiesību aktus," uzsvēra Ģirģens. Viņš arī norādīja, ka jaunais regulējums rada korupcijas riskus.

Turpretim Bordāns norādīja, ka katrai reformai ir atbalstītāji un pretinieki, piebilstot, ka likuma grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā audita rezultātus. Vienlaikus Bordāns uzsvēra, ka korupcijas riski tiek piesaukti, lai novilcinātu jaunās tiesas izveidi.

Likumprojektu atbalstīja visi ministri, izņemot Ģirģenu.

Jau ziņots, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītā Tieslietu padome vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) paudusi kritisku redzējumu par TM ieceri veidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kā arī par tās izveidi nobalsoja divi klātesošie padomes locekļi, bet pret bija deviņi locekļi.

Pēc padomes domām ministrijas ekonomisko lietu tiesas koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņi, ne seku adekvāta analīze. Ja kā problēma tiek norādīta ilgā tiesvedība krimināllietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri ir jāapzina šo problēmu cēloņi, paudusi padome.

Vēstulē arī skaidrots, ka izstrādātajā koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Padome uzskata, ka jaunā specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli. Padome norādījusi, ka pēctecības trūkums tieslietu sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Attiecīgi padome aicina TM atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.

Tieslietu padome norādījusi vairākus iespējamos iemeslus koncepcijā norādītajām problēmām, piemēram, lietu izmeklēšanas kvalitāte, apsūdzības kvalitāte, kā arī Kriminālprocesa likuma neefektīvais regulējums. Savukārt civillietās - nekvalitatīvi prasības pieteikumi, nekvalitatīvs advokātu vai tiesnešu darbs.