9.novembrī aprit 30 gadi kopš Berlīnes mūra krišanas, tomēr bažas par Aukstā kara atgriešanos un pieaugošā nacionālisma izplatība krietni mazinājusi svētku sajūtu un noplacinājusi optimismu attiecībā uz liberālo demokrātiju, kas sekoja Dzelzs priekškara krišanai 1989.gadā. Berlīnē šonedēļ notiek plaši mūra krišanas gadadienas pasākumi, tomēr tos neapmeklēs citu Aukstā kara lielvaru līderi, jo ASV “Amerika vispirms”, Lielbritānijas “Brexit” un Krievijas vispārējās ambīcijas pasaules politikas arēnā atkal met ēnu uz Rietumu un Austrumu attiecībām. Tikmēr pašā Vācijā bažas rada galēji labējo atbalstītāju skaita pieaugums bijušajā komunistiskajā Austrumvācijā, raksta Francijas aģentūra AFP.
“Optimisma gars, ko mēs piedzīvojām pirms 30 gadiem, vai pat pirms desmit vai pieciem gadiem, šodien vairs nav manāms,” norāda Berlīnes pašvaldības pārstāvis Klauss Lederers, kura vadībā tika organizēti mūra krišanas gadadienas piemiņas pasākumi.
“Noskaņojums ir apcerīgs, bet mēs tomēr svinam. Mēs atskatāmies uz vēsturi, bet mēs arī domājam par nākotni,” viņš piebilst.
Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss paziņoja, ka Berlīnes mūra krišanas gadadiena ir kārtējā iespēja atgādināt Eiropai par nepieciešamību palikt vienotai laikā, kas pasaulē pieaug ģeopolitiskais saspīlējums.
“Tikai vienotai Eiropas balsij ir izšķirošs svars. Tieši tāpēc vienpusējai rīcībai nacionālā līmenī Eiropā būtu beidzot jākļūst par tabu,” uzskata ministrs.
Berlīnes mūri, kas atdalīja Rietumberlīni no komunistu varā esošās tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) galvaspilsētas, totalitārais režīms sāka būvēt 1961.gada augustā, un gandrīz 30 gadus tas kalpoja par spilgtāko Aukstā kara un sadalītās Eiropas simbolu, iepriekš ziņoja LETA.
1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu.