:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
Pēc Berlīnes mūra krišanas tā fragments tika uzdāvināts Latvijai, kas apvienojumā ar 1991. gada Barikāžu laikā pie Saeimas ēkas uzceltās betona sienas fragmentu ir joprojām apskatāms Rīgā, Kronvalda parkā. Šodien aprit 30. gadi kopš Dzelzs priekškara krišanas – notikuma, kas nenovēršami veicināja arī mūsu pašu neatkarības atgūšanu.
Kad es pirmo reizi biju Berlīnē, Berlīnes mūra atliekas, protams, bija viens no obligātajiem apskates objektiem līdz ar Reihstāga ēku, Brandenburgas vārtiem un slaveno Mustafas kebabnīcu. Tomēr, vēl pirms es biju nonācis pie Dzelzs priekškara atliekām, mani pārsteidza visās malās par bargu naudu nopērkamie betona gabali – lielāki un mazāki Berlīnes mūra fragmenti. Sīkākie, iestiprināti ķēdītē, pilda atslēgas piekariņa funkciju, nedaudz lielākie iestiprināti stikla kastītēs un pilda smukuma funkciju, bet pavisam brangie, uzmontēti uz platformām, nepilda vispār nekādu funkciju. Arī es iegādājos pašu mazāko mūra gabaliņu un atvedu to uz Latviju, tikai pēc tam uzzinot, ka Kronvalda parkā jau stāv viens krietni lielāks “suvenīrs” - īsts Berlīnes mūra fragments apvienojumā ar 1991. gada Barikāžu betona sienas fragmentu.
/nginx/o/2019/11/07/12721360t1ha912.jpg)
Tieši šo objektu es atcerējos Berlīnes 30. gadadienas priekšvakarā un nolēmu doties uzmest tam aci, lai atzīmētu pasaules vēsturē tik nozīmīgā un simboliskā dzelzsbetona gabala nāvi.
Piemineklis ir atklāts 1992. gadā, tomēr Berlīnes mūra fragmentam tās nebija pirmās dienas Latvijā, proti, jau 1990. gadā tas tika eksponēts Austrumeiropas valstu politiskajai atmodai veltītajā izstādē Rīgā. Pēc tam mūra muzeja “Haus am Checkpoint Charlie” direktors to uzdāvināja Latvijas galvaspilsētai.
/nginx/o/2019/11/07/12721449t1hb5cc.jpg)
/nginx/o/2019/11/07/12721451t1hff28.jpg)