TV3 un LNT varētu atlaist ap 30 darbinieku (5)

Tomēr "All Media Baltics" pārstāve Alise Mališko norādīja, ka sākot ar piektdienu tiks organizētas sarunas ar abu ziņu dienestu komandām, līdz ar to šobrīd nebūtu korekti saukt atlaižamo darbinieku skaitu.

"Divu komandu apvienošana vienmēr noved pie personāla skaita samazināšanas, bet vienlaikus rada iespējas jauniem talantiem ar jaunām prasmēm. Ilgtermiņā ziņu veidotāju skaits “All Media Baltics” nekritīsies, bet augs, jo ziņas būs jāgatavo gan televīzijai, gan digitālajai platformai," teica Mališko.

Nodarbinātības valsts aģentūrā norādīja, ka uzņēmums nav ziņojis par plānotu kolektīvo atlaišanu.

LNT sakarā gribas teikt tikai divas lietas. 1s: cūcība pret darbiniekiem, kas ir turēti ar minimālajām algām un autorenēm, kamēr pārdošanai pakotā kanāla akcionārs izspiež max profitu no koncerna. Zinot, kas būs ar b-darbnieka pabalstiem, vismaz pieklājīgas kompenes izmaksātu.1/2

— Sanita Jemberga (@jemberga) November 8, 2019

Kā vēstīts, "All Media Baltics" no decembra Baltijā strādās ar TV3 zīmolu. Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, tostarp kanāls LNT vairs neturpinās darbu esošajā formā.

Kompānijā informēja, ka "All Media Baltics" paplašinās kanāla TV3 piedāvāto ziņu apmēru, pārnesot lielāko daļu no LNT ziņu dienesta radītā satura. Mediju grupa veidos arī vienotu ziņu dienestu.

"All Media Baltics" vadītājs Kristians Antings atzīmēja, ka mediju patēriņš Latvijā, īpaši ziņu saturs, ir cieši saistīts ar auditorijas vecumu. Jo jaunāka auditorija, jo retāk skatās televīziju, bet būtiski biežāk ziņas un informāciju patērē interneta vidē. "Lai nezaudētu auditoriju, kas ir vecumā līdz 30 gadiem, un spētu pielāgoties tās paradumiem, kas šobrīd ir izaicinājums visiem medijiem, mēs veiksim nopietnas investīcijas digitālajos produktos. Tas mazinās gados jaunāku cilvēku uzticību viltus vai maldinošām ziņām, tā vietā sniedzot iespēju šai auditorijai izvēlēties kvalitatīvu ziņu saturu viņiem ērtā formā un veidā," teica Antings.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš norādīja, ka "All Media Baltics" lēmums mainīt LNT formātu varētu būt pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu.

LNT Ziņu dienesta likvidācija ir cinisks un precīzs biznesa spļāviens visiem solītājiem par “latviskās informatīvās telpas stiprināšanu” tieši sejā. Cienījamie politiķi, - spēsiet iejaukties un risināt? (Mēs, sabiedriskie mediji, tikmēr dalīsim pamesto kaulu, lasi, miljonu)

— Gundars Rēders (@gundarsreders) November 8, 2019

Āboliņš skaidroja, ka uzņēmums "All Media Baltics" nav iesniedzis NEPLP nekādus dokumentus par saviem nākotnes plāniem. "7.novembrī bijām aicinājuši uzņēmuma vadību uz tikšanos, lai pārrunātu tā nākotnes plānus un situāciju, taču 6.novembra pēcpusdienā "All Media Baltics" informēja, ka uz to neieradīsies," pastāstīja NEPLP pārstāvis.

Lai arī patlaban NEPLP rīcībā nav nekādas oficiālas informācijas par "All Media Baltics" plāniem, taču, reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju, pirmšķietami var teikt, ka iecerētā formāta maiņa neatbilst Latvijas likumiem, sacīja Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta trešā daļa skaidri nosaka, ka programmu formāts nav maināms. "NEPLP Apraides atļaujā apstiprinātā LNT saturiskā un tematiskā ievirze ir vispārēja un nekādā gadījumā nav maināma uz šauru nišas formātu, kas paredzēts kādai specifiskai auditorijai, kā izskanējis publiskajā telpā," uzsvēra Āboliņš.

"Latvijā veidots saturs neapšaubāmi ir viena no NEPLP prioritātēm.

Esošā LNT Apraides atļauja paredz, ka vismaz 4% nedēļas raidlaika LNT ēterā jābūt ziņām," piebilda NEPLP loceklis.

NEPLP cer, ka notikušais ir pārpratums un "All Media Baltics" vadība rīkosies atbilstoši Latvijas likumiem.

Savukārt "All Media Baltics" pārstāve Mališko aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums visas darbības veic atbilstoši regulējumam, kā arī "All Media Baltics" plāno tikties ar NEPLP, lai detalizētāk iepazīstinātu ar plāniem. Atbilstoši NEPLP tiks iesniegta visa dokumentācija.

Tikmēr Kultūras ministrija ir uzdevusi NEPLP sniegt vērtējumu, kā telekanālu TV3 un LNT ziņu dienestu saplūšana ietekmēs viedokļu daudzveidību elektronisko mediju telpā, informēja KM pārstāve Lita Kokale.

Viņš atzīmēja, ka mediju patēriņš Latvijā, īpaši ziņu saturs, ir cieši saistīts ar auditorijas vecumu. Jo jaunāka auditorija, jo retāk skatās televīziju, bet būtiski biežāk ziņas un informāciju patērē interneta vidē. "Lai nezaudētu auditoriju, kas ir vecumā līdz 30 gadiem, un spētu pielāgoties tās paradumiem, kas šobrīd ir izaicinājums visiem medijiem, mēs veiksim nopietnas investīcijas digitālajos produktos. Tas mazinās gados jaunāku cilvēku uzticību viltus vai maldinošām ziņām, tā vietā sniedzot iespēju šai auditorijai izvēlēties kvalitatīvu ziņu saturu viņiem ērtā formā un veidā," teica Antings.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka no nākamā gada vairs nebūs LNT ziņu raidījuma "Top 10", taču joprojām būs vērojami tādi LNT raidījumi kā "900 sekundes" un "Degpunktā".

Plānots, ka pēc reorganizācijas jaunajā platformā darba dienās plkst.6 būs skatāms raidījums "900 sekundes", plkst.18 sekos "TV3 ziņas īsumā", plkst.19.10 tiks pārraidīts raidījums "Bez Tabu", plkst.20 - "TV3 ziņas", plkst.20.35 - raidījums "Degpunktā", bet dienas ziņu pārraides noslēgs "Sporta ziņas" plkst.20.55 un "Laika ziņas" plkst.20.58. Savukārt sestdienās plkst.20 skatītājiem tiks piedāvāts raidījums "TV3 ziņas Sestdienā", kamēr svētdienās, kā ierasts plkst.19.10, skatītāji varēs vērot raidījumu "Nekā personīga", bet plkst.20 - "TV3 ziņas Svētdienā".

Atlaiž vismaz 30. Viss pārējais ir vnk pīārs. Piespiedīs ražot daudz vairāk ar tiem pašiem resursiem, jo "daudz lielākais ziņu dienests", redzot attieksmi pret TV3 un LNT ziņu kolēģiem gadu garumā, ir tīrākais eifēmisms.

— Sanita Jemberga (@jemberga) November 8, 2019