Kādēļ slēdz LNT un kas notiks tālāk? (20)

Pirmkārt, šobrīd TV bizness atrodas tajā pašā stadijā, kur drukātie mediji (sevišķi avīzes) pirms gadiem desmit. Toreiz avīžu bizness bruka, jo gadsimtiem ilgo klasisko ieņēmumu avotu - reklāmas - atņēma interneta ziņu portāli, Google un augošie sociālie tīkli. Šobrīd - TV zaudē tādu gigantu kā Netflix un Youtube priekšā. Ir izaugusi jauna paaudze, kas neskatās televizoru noteiktā laikā un televizorā, bet gan citās ierīcēs - datoros, telefonos uc. Tādēļ LNT īpašnieki atlaiž ziņu dienesta žurnālistus un ražos vairāk izklaides ziņas, jo viņu biznesā galvenais ir peļņa. Ar ziņām daudz nenopelnīsi.

Otrkārt, lielās platformas nevienam par saviem reklāmas ieņēmumiem Latvijā neatskaitās, plus - arī nemaksā šeit nodokļus. KANTAR dati rāda, ka visā Baltijā interneta reklāmām pērn tērēts 61 miljons eiro. Nozarē neoficiāli lēš, ka lielās platformas paņem 30-50% no Baltijas interneta reklāmu tirgus, kas būtu vismaz 20 miljoni eiro, kas “vecajos laikos” būtu palikuši medijiem satura ražošanai. Šobrīd Eiropas Savienības līmenī notiek diskusijas, ka būtu jāievieš digitālais nodoklis lielajām plaformām, bet atsevišķas valstis jau rīkojas. Ar nākamo gadu šāds nodoklis sāks “strādāt” Francijā. Konkrētu priekšlikumu savā Finanšu ministrijā iesnieguši arī igauņi. Arī Latvijā šobrīd apvienojas lielākie mediji, lai līdzīgu priekšlikumu sagatavotu mūsu likumdevējiem. Ideja ir, ka daļa no Facebook un Google nodokļos iekasētās naudas tiktu novirzīti medijiem satura radīšanai.

Treškārt, ar šo naudu nepietiks. Ar finansējumu būs jāpiedalās arī valstij, ja gribam, lai Latvijā būtu arī kvalitatīva žurnālistika. Tā kā reklāmas vairs nav galvenais mediju ienākumu avots, visā pasaulē mediji šobrīd mainās un veido tā sauktās maksas sienas vai arī pāriet uz abonementu sistēmu. Latvijā to mēģina Delfi, gan jau pievienosies arī citi, bet ar to nepietiks, jo - mums ir mazs tirgus. Cilvēki, kas gatavi maksāt par saturu, Latvijā vienkārši fiziski ir pārāk maz. Līdz ar to šī funkcija būs jāuzņemas valstij, gan piešķirot līdzfinansējumu kvalitatīvai žurnālistikai, gan arī uzliekot par pienākumu komercmedijiem, kuriem primārais ir peļņa, nodrošināt zināmu daļu kvalitatīva satura. Negatīvais, šādā veidā žurnālisti arvien vairāk tiek pakļauti politiķu izpratnei par to, kas ir laba žurnālistika.

Ceturtkārt, nekrietni, ka savā “ekskluzīvajā” intervijā Delfi televīzijas kanāla LNT īpašnieku pārstāvis teica, ka atlaidīs mazu daļu ziņu dienesta darbinieku, taču realitātē tie bija vairāk nekā 30 cilvēki. Tas parāda attieksmi. Tāpat kā publiska lielīšanās par koncerna peļņu laikā, kad pašu žurnālistiem netiek maksāta alga ar visiem nodokļiem.

Vienlaikus, šāds iznākums - viena ziņu dienesta likvidēšana koncerna ietvaros - bija gaidāma.

Kolēģu iedrošinājumam - labi žurnālisti ir un būs vajadzīgi vienmēr. Minējumi, ka blogeri aizstās žurnālistus, izrādījās mīti. Mūsdienu “viltus ziņu” laikmetā pieprasījums pēc žurnālistiem tikai pieaug, bet jautājums - kādiem? Līdz ar tehnoloģiju attīstību, mainījies arī veids, kā informācija tiek pasniegta. Žurnālistam jāprot informāciju sagatavot dažādām platformām, lai sasniegtu auditoriju dažādos kanālos. Tas nav viegli, bet tā ir realitāte.

Visbeidzot, iedrošinājumam. Darba zaudēšana vienmēr ir smaga, sevišķi šādā veidā, bet vēlāk, ar laika distanci atskatoties, vismaz daļai šķitīs, ka tas bija uz labu. Neticu, ka 20 gados vienā darba vietā neiestājas rutīna. Iespējams, laiks pamēģināt radīt ko savu? Latvijā trūkst spēcīga biznesa avīze. Esošo sabojājuši angažēti raksti, bet fakts, ka to joprojām pērk, rāda, ka ir pieprasījums. Saturs būs vajadzīgs arī telekomunikāciju kanāliem, kas arī meklē saturu. Ja kādam gribas ko mācīties, no sirds iesaku SSE Riga mediju vadītāju kursus. Man tie “apgrieza smadzenes” uz otru pusi. Vēl var paspēt pieteikties šeit (arī tie, kas nav mediju vadītāji).