Ņemot vērā visu minēto, ministrs norādīja, ka Latvija patlaban nav sliktā pozīcijā, jo mums ir nosacīti garantēts ilglaicīgs NATO spēku klātbūtnes statuss, taču viņš domā, ka par pastāvīgu klātbūtni diez vai tiks izlemts šī gada NATO samitā Londonā.
Vaicāts kādi ir Latvijas sniegtā atbalsta modeļi, ja sabiedrotie piekrīt palielināt karaspēku, ministrs atbildēja, ka pastāv dažādi modeļi, taču viņš gribētu pastāvīgu sauszemes karaspēka apjomu, līdzīgu, kā tas ir NATO kaujas grupā - 1500 līdz 2000 karavīru.
"Tāpat vēlētos daudzveidīgāka bruņojuma klātbūtni, piemēram, kaujas helikopterus. Ņemot vērā drošības izaicinājumus, uzskatu, ka ir nepieciešams papildu nodrošinājums krasta apsardzei, kas nozīmētu nelielu, bet efektīvu jūras spēku klātbūtni Liepājā. Kamēr Latvijai vēl trūkst atbilstoša finansējuma, par sliktu nenāktu vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu izvietošana. Mūs apmierinātu, ja Latvijā būtu izvietotas pāris ASV raķešu "Patriot" sistēmas," uzsvēra ministrs.
Pie šāda bruņojuma apmēra Latvija justos daudz, daudz drošāka un būtu pietiekami tālu no izaicinošas Krievijas uzvedības. Spēku asimetrija joprojām būtu par labu Krievijas pusei, taču cena Krievijai izveidotos pietiekami liela, lai atļautos realizēt militāras avantūras, noslēgumā norādīja ministrs.