Kūst pasaulē biezākais kalnu ledājs. Vainīgas klimata pārmaiņas (4)

Jaunos satelīta zņēmumos, ar kuriem dalījās NASA observatorija, ir vērojama Taku ledāja lēnā sarukšana. Fotogrāfijās, kas uzņemtas 2014. gada un 2018. gada augustā, uzskatāmi redzams, kā ledājs atkāpjas no upes, kas notiek pirmo reizi kopš novērojumu sākšanas 1946. gadā.

Lai arī sarukums pagaidām ir niecīgs, tomēr tas ir šokējoši, jo ledāju eksperts Maurī Pelto, bija pārliecināts, ka Taku izplesties turpinās līdz pat 21. gadsimta beigām. Pazīmes par ledāja atkāpšanos tomēr pienāca 80 gadus ātrāk, tomēr tas vieš cerību, ka sabiedrība beidzot sapratīs, cik nopietna mūsdienās ir klimata pārmaiņu problēma. No 250 kalnu ledājiem pasaulē, ko zinātnieki pētījuši, Taku ledājs bija vienīgais, kurš nebija redzami sācis kust.

“Tas ir ļoti satraucoši priekš manis, jo tas bija vienīgais ledājs, kas vēl turējās. Tiesa – vairs nē. Klimata pārmaiņas ir ņēmušas virsroku,” teica Palto.

Taku ledāja atkāpšanās tika atklāta pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Remote Sensing”. Izmantojot datus no satelītiem, Palto pētīja ledāja reģionu, kur beidzas sniegs un sākas kails ledājs. Ja ledājs zaudē vairāk masas nekā iegūst no sniega noteiktā gada laikā, tad sniega robeža virzās augstāk. Šīs līnijas relatīvā pozīcija ļauj pētniekiem aprēķināt, kādas ir ledāja masas izmaiņas katru gadu.

Vēsturiskie novērojumi rāda, ka starp 1946. un 1988. gadu Taku ledājs katru gadu ir pieņēmies masā un pleties platumā par aptuveni 30 centimetriem. No 2013. līdz 2018. gada pieaugums apstājās, bet 2018. gadā ledājs beidzot sāka atkāpties.

Ai arī nav nekas neierasts, ka ledāji piedzīvo pieauguma un sarukuma periodus, tomēr tāda veida izmaiņas parasti notiek pēc desmitiem gadu ilga stabilitātes perioda, kad ledājs vispār nemaina savu masu un izmēru. Savukārt Taku ledāja stabilitātes periods no tā pieaugšanas līdz sarukšanai ilga vien dažus gadus.