/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/06/27/12305779t1h0525.png)
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, 11. novembrī, sāka skatīt krimināllietu, kurā par nacionālā naida kurināšanu un pretvalstisku darbību apsūdzēts prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko.
Tiesa sākusi skatīt lietu pret prokremlisko aktīvistu Gapoņenko (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodienas tiesas sēdē Gapoņenko pieteica lūgumu par drošības līdzekļa atcelšanu, taču tas tika noraidīts. Nākamā tiesas sēde paredzēta 8.janvārī plkst.14.30.
Neminot personas vārdu, prokuratūra paziņojumā presei raksta, ka persona apsūdzēta pēc trīs Krimināllikuma pantiem, proti, par nacionālā naida kurināšanu, pretvalstisku darbību, kā arī par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
Saskaņā ar apsūdzību personai inkriminētās darbības galvenokārt izpaudušās kā publikācijas internetā, kurās viņš kurina nacionālo naidu un nomelno valsti.
Citu informāciju prokuratūra patlaban nesniedz.
Jau ziņots, ka Gapoņenko iesaistīts arī citās krimināllietās. Patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atrodas lieta, kur Gapoņeko apsūdzēts par nacionālā naida kurināšanu.
Prokuratūras ieskatā apsūdzētais 2015.gada 27.februāra vakarā sociālajā tīklā "Facebook", izmantojot savu izveidoto profilu, tīši publicēja rakstveida izteikumus, apzinoties, ka to saturs ir vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret latviešu, lietuviešu un igauņu tautības pārstāvjiem.
Tāpat Gapoņenko iesaistīts krimināllietā par iespējamām prettiesiskām darbībām martā notikušās "Vislatvijas vecāku sapulces" laikā, kurā figurē arī "Latvijas Krievu savienības" līdere Tatjana Ždanoka un prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans.
Valsts drošības dienests savā darbības pārskatā Gapoņenko minējusi kā vienu no Krievijas tautiešu politikas atbalstītājiem. Gapoņenko arī bija viena no personām, kas 2012.gadā organizēja referendumu par krievu valodas kā otrās valsts valodas statusu.